Lapas karte

Youtube

Twitter

Draugiem

Facebook

„Rudzu spēks” pirmizrāde atklāj tradicionālo Meteņu gaidīšanu Vecumnieku novadā

2018. gada 10. janvāris Vecumnieku novada vēsturē ieies  ar dokumentālās īsfilmas „Rudzu spēks” pirmizrādi, kas notika Vecumnieku tautas namā, pulcējot apmeklētājus no visa novada un atklājot "Meteņi Vecumnieku novadā" tematikai veltītos notikumus.

Filmas vēstījumā atklājas budēļa maskas darināšanas māka, kas kalpo kā izziņas materiāls un vienlaicīgi aicinājums novada vīriem un arī viesiem no citiem novadiem veidot savas budēļu maskas un piedalīties simts Zemgales budēļu gājienā jau 17. februārī, kad Vecumnieku novadā svinēsim Meteņus.

ĪSFILMU SKATIES ŠEIT

Kā ziņots iepriekš, 16. un 17. februārī Vecumnieku novadā tiks svinēti Meteņi. Tradicionālo svētku laikā notiks danču vakars, maskotie gājieni pa novada lauku sētām, budēļa maskas darināšanas meistarklase, simts Zemgales budēļu un citu maskoto tēlu gājiens un svinības jaunā ezera krastā. Piedalīties šajā aizraujošajā notikumā aicināts ikviens interesents.

Vecumnieku novads var lepoties ar to, ka šeit ir tapusi latviska, skaista un patiesi nozīmīga dokumentālā īsfilma, kuras sižets iepazīstina ar senu un no jauna atdzīvinātu Zemgales tradīciju. Zemgale izsenis ir dēvēta par Latvijas labības klēti, un rudzi ir mūsu tautas lepnums. Ēdot rudzu maizi, mēs godājam senčus un tradīcijas un uzņemam spēku. Vasarā, kad rudzi ir pilnbriedā, mūsu senči, darināja budēļu cepures, kas atgādina šo pēdējo labības kūlīti, kas rudenī atstāts laukā un kurā paslēpies auglības gars.

Budēlis ir simbolisks tēls, kas mudina ļaudis veicināt labo, vairot prieku, un tas nes mājās svētību. Ziemas izskaņā, Meteņos, kad dabā sāk parādīties pirmās pavasara vēsmas, budēļi, ģērbušies kažokos un ar konusveidīgajām rudzu cepurēm galvā, dodas no mājas uz māju, nesdami svētību cilvēkiem un viņu mājām, laukiem un tīrumiem. Kā filmas pavadošais materiāls ir tapis arī informatīvs bukletiņš, kurā shematiski attēlota budēļa cepures veidošana.

Filmas krāšņais audio materiāls tapis sadarbībā ar folkloras kopu „Tīrums”, bungu un dūdu grupu „Auļi” un folkloras kopu „Vilkači”. Filmas režisore ir Kristīne Jansone, kura filmas idejas un scenārija autori Iritu Vimbu pazīst jau daudzus gadus un labi prot uztvert viņas idejas un tās arī realizēt, savukārt operators Jānis Šnipke ir  talantīgs sava amata pratējs, kurš sadarbībā ar režisori ir radījis ļoti profesionālu un skaistu vizuālo materiālu.

Kā sākumā norādīja filmas veidotāji, šo īsfilmu var izmantot mācību procesā, un uz to bija atsaukušās divas mūsu novada skolas. Uz filmas pirmizrādi bija ieradušies skolēni no Stelpes pamatskolas, kā arī Vecumnieku vidusskolas 7. klases skolēni. Pēc īsfilmas noskatīšanaās jaunieši devās uz budēļa cepures meistarklasi, kur biedrības Zemgales Mantojums projektu vadītāja Dace Žuromska jauniešiem rādīja, kā top šīs cepures.

Sirsnīgs paldies tika teikts ikvienam, kurš ir devis artavu filmas tapšanā, bet vislielākais paldies tika īpašā rudzu lauka saimniekam Jānim Bračkam, kura saimniecībā „Roņi” filmas veidotāji varēja realizēt savu ieceri. Paldies šīs filmas tapšanā jāsaka Valsts kultūrkapitāla fondam, Zemgales plānošanas reģionam, Latvijas valsts Mežiem, Vecumnieku novada domei, Kultūras un tautas mākslas centram „Ritums”, Vecumnieku tautas namam kā arī biedrībai Zemgales Mantojums.

Filmas demonstrēšana šajā pašā dienā Rīgā, Kultūras un tautas mākslas centrā „Ritums”, tika aizvadīta kuplā apmeklētāju lokā. Uz filmas prezentāciju bija ieradušies filmas veidotāji, aktieri, atbalsta grupa un citi interesenti.

Uz tikšanos Meteņos Vecumnieku novadā!

Vita Vēvere,
Vecumnieku tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja

 

Īsfilmas pirmizrāde atspoguļota arī medijos. Žurnāliste Inese Matisāne aprunājusies ar filmas veidotājiem un komandu. "Kristīne Jansone, filmas režisore, atminējās vasaras dienu, kad braukusi uz Zemgali filmēt: „Kad piestājām pie rudzu lauka, mēs ar operatoru un skaņu režisoru nokļuvām tādā emocionālā strāvojumā, kurā uzreiz sapratām – te ir, te būs! Bija sajūta, ka pat debesis nāca mums pretī. Melnie mākoņi pašķīrās, sāka spīdēt saule.” Arī pēc filmēšanas emocijas viņu vēl ilgi neesot laidušas vaļā, jo bija piedzīvots kas ārkārtīgi skaidrs un pirmatnējs.

„Tīras un patiesas ir šīs tautas atmiņas un darbības. Lieli cilvēki kļūst labāki, ja viņi kādu brīdi kļūst kā bērni,” iespaidos dalījās rakstnieks Jānis Ūdris. Vienlaikus viņš arī nenoliedza, ka ne reizi vien nācies dzirdēt muļķīgu prātošanu par to, ka pagāniskās tradīcijas nav savienojamas ar kristīgajām vērtībām. Pēc rakstnieka domām, gluži otrādi – šādas tradīcijas mūsu tautai dod spēku un dvēseles mieru, jo šobrīd cilvēki ir apjukuši, gudro, kur braukt, domājot, ka citur ir labāk, kaut nekur jau nav labāk.

„Mēs esam vai nu pārāk svētulīgi, vai snobiski, tendēti uz svešām vērtībām un svešām tradīcijām. Bet mums taču ir pašiem savas, tik jaukas tradīcijas! Teiksim, šie helovīni, kam ar Latviju nav nekāda sakara. Budēļi atšķirībā no helovīniem ir labsirdīgi, un, ja budēļu cepure simbolizē seksuālu vitalitāti, tad tieši šo dzīvības spēku mums vajag!” norādīja J. Ūdris.

Radniecīgas domas pauda filmas režisore Kristīne Jansone. Viena no mūsdienu pasaules attīstības tendencēm ir milzīgā globalizācija – cilvēks var atrasties jebkur, būt jebkur, strādāt jebkur, darīt jebko, viņš nav piesaistīts ne vietai, ne saimei, ne nācijai, tikai ekonomiskajai izaugsmei. Tādēļ viegli ir aizmirst to, kas mēs esam.

„Mēs esam tik maza un unikāla tauta ar savu valodu un kultūru, ka tas vien mums uzliek gan godu, gan pienākumu to nest tālāk. Šajā atšķirīgajā mentalitātē ir mūsu spēks,” viņa sacīja.

Filmas veidotājiem šī Zemgales tradīcija bijis atklājums, kas liek apzināties savu piederību un senču mantojumu. Viņi cer, ka filmas audio un vizuālais materiāls noderēs Latvijas skolu mācību procesā – gan latviešu valodas un literatūras, gan mūzikas, tēlotājas mākslas un mājturības un tehnoloģiju mācību stundās. Filmai ir arī svarīga audzinoša nozīme – tā veido pietāti pret senču tradīcijām, vairo kārtības mīlestību un harmoniju attiecībās ar dabu un cilvēkiem. Filma modina prieku par kopā būšanu, dzīvības spēku un mūžīgo pasaules kārtību. Papildus ir radīts shematisks apraksts par budēļu cepuru pīšanu, kur soli pa solim aprakstīta darba gaita, lai ikviens interesents, kurš vēlēsies nopīt savu cepuri, varētu to izdarīt.

Jautāta, kāpēc ir svarīgi dalīties savās zināšanās, I. Vimba atbildēja: „Mēs varēsim pastāvēt tikai tad, ja būsim vienoti un viens otru sapratīsim. Lai arī esam tik dažādi, caur šo dažādību mēs kā dimanti, nedaudz rīvējoties viens gar otru, katrs spodrinām sevi un atrodam šo kompromisu, kas ļauj mums sadzīvot un pastāvēt kā tautai.”"

Autorizējieties, lai komentētu

Foto un video galerija

VECUMNIEKU NOVADA DOME

Tālrunis: 63976100, e-pasts:
Adrese: Rīgas iela 29, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads, LV-3933