Lapas karte

Youtube

Draugiem

Facebook

Izdejo tautas vēsturi

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieluzvedumā “Māras zeme” mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai izdejoja astoņi Vecumnieku novada deju kolektīvi starp 18 tūkstošiem visu paaudžu dejotāju Daugavas stadionā.

Ar laukumā izveidoto ornamentu, mūzikas, enerģijas, ritmu un krāsu saspēli četros nosacītos nācijas vēstures posmos tika iezīmēta tautas dejas un dziesmas ciešā saikne ar cilvēka mūža ritumu. Katrā daļā īpašā aranžējumā bija dzirdami Dziesmu svētku repertuāra motīvi.

Krāšņais deju lieluzvedums ‘’Māras zeme” veidots kā stāsts par latvietības veidošanos. Pirmajā daļā “Māras atnākšana” izdejota tautas dzīve brīvajā Māras zemē, kad rodas senās dziesmas, tradīcijas, dejas soļi, rakstu zīmes, pilskalni – viss sadzīvei un svētkiem.

DSC 0061 copy

Otrā daļa “Svētā Māra – Marija” rāda svešu tautu laikus Latvijā. Mainās augstākā vara, bet vācu muižniecība paliek starp ķeizaru un tautu. Kurzemes hercogistes laikā uzplaukst amatniecība, kuģu būve, alkas pēc tālām zemēm.

DSC 0110 copy

Trešā daļa “Māras atgriešanās” ataino atjaunošanos pēc lielā mēra, kas izkāvis teju visu Māras zemi. Lēnām, bet spēcīgi aizsākas jauns posms Latvijas vēsturē. Notiek brīvlaišana, latviešu zemnieki sāk izpirkt mājas un zemi. Materiālā labklājība iet rokrokā ar izglītību, rakstu valodas izveidi, pirmajām grāmatām latviešu valodā. Sākas pirmā tautas atmoda, tautasdziesmu vākšana, latviešu skolu dibināšana, pirmie Dziesmu svētki. Nāk 1905.gads, strēlnieku gaitas un valsts dibināšana.

DSC 0215

Noslēguma daļa “Māras sagūstīšana un atbrīvošanās” rāda, ka pēdējie 100 gadi Latvijas pastāvēšanā ir bijis sarežģīts laiks visām Eiropas tautām. Latvija izcietusi divu lielvaru režīmus, tomēr – neticami un brīnumaini – esam atguvuši neatkarību un varam svinēt simtgadi ar pašcieņu. Lai arī zaudēts tik daudz dzīvā spēka, Latvijas cilvēki saglabājuši un pilnveidojuši savu kultūru, ierakstījuši savu vārdu pasaulē.

DSC 0229

Koncerta noslēgumā publika un dejotāji ar ovācijām pateicās mākslinieciskajiem vadītājiem Jānim Ērglim un Jānim Purviņam, režisoram Elmāram Seņkovam, scenogrāfam Reinim Suhanovam, virsvadītājiem Agrim Daņiļevičam, Ilmāram Dreļam, Taigai Ludboržai, Ilzei Mažānei, Zandai Mūrniecei, Guntai Skujai, Dagmārai Bārbalei, kā Selgai Apsei no Kanādas. Deju svētku goda virsvadītāji ir Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Skaidrīte Darius no Austrālijas, Elga Drulle, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva, Uldis Šteins.

Uzvedumā skanēja grupu ‘’Iļģi” un ‘’Auļi” mūzika, Jura Kulakova kompozīcijas Kristapa Krievkalna un latviešu tautas mūzika Jura Vaivoda aranžējumā.

 Foto: Ieva Pankrate

 

Ieva Pankrate,
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Autorizējieties, lai komentētu

Foto un video galerija

VECUMNIEKU NOVADA DOME

Tālrunis: 63976100, e-pasts:
Adrese: Rīgas iela 29, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads, LV-3933