Aktuālais

Mākslas pedagoģes mācās kursos Venēcijā

14.11.2017

Foto: no personīgā arhīva

24. oktobra rītā es, Anda Sproģe, un mana kolēģe Gita Ose devāmies uz Venēciju, lai ne tikai baudītu senās pilsētas skaistumu, bet arī mācītos. Venēcijas 57. mākslas biennāles ietvaros notika kursi „Laikmetīgā māksla kā ierosme mācību satura un metožu pilnveidei mākslas izglītībā”.

Aizvadītās sešas dienas bija ļoti intensīvas un piesātinātas, jo Venēcijas biennāle koncentrē sevī visas laikmetīgās mākslas aktualitātes, māksliniekus un izstādes.

Pirmajā dienā devāmies uz biennāles izstādēm Giardini dārzos, kur pasaules lielvalstis uzbūvējušas sev pastāvīgus paviljonus jau kopš Napoleona laikiem. Visas dienas garumā noritēja patstāvīgais darbs ar laikmetīgo mākslu pārpildītajos paviljonos, kurā katra valsts uzrunāja mūs citādā veidā – provocējot, pievēršot eko tēmai, bēgļu tēmai vai domām par vēsturi.

Mūs uzrunāja un iespaidoja Krievijas paviljons, kura tēmas pamatā bija vēsture, kari un atmiņas. Baltas skulptūras tumšā telpā mijās ar iespaidīgām gaismas un skaņas instalācijām. Neprastas sajūtas bija Izraēlas valsts paviljonā, kur ekspozīcija iekārtota divos stāvos. Uzkāpjot augšā, nonāc mākoņu zonā kā lidmašīnā, bet lejā redzi mazos zemes pleķīšus, kas izskatās pēc austas segas. Britu paviljons pārsteidza ar iespaidīgajām skulptūrām, ka iedvesa bijības sajūtu.

Otrā dienā devāmies uz biennāli Arsenālā – mākslas izstāžu iekārtošanai izmantotas militārās noliktavas. Mūsu galvenais mērķis, ar ko arī sākām Arsenāla apskati, bija latviešu mākslinieka Miķeļa Fišera ekspozīcijas apmeklējums. Latvijas paviljonā izvietota milzu glezna „Lielviela” romba formā aptumšotā telpā, kurai mākslas zinātnieki piešķīruši sakrālu nozīmi, kas simbolizē kāda augstāka saprāta esamību.

Fišera ekspozīcijā uz podestiem bija izvietoti un izgaismoti nelieli, lakoti koka dēlīši, kuros izgrebti stāstiņi. Pats mākslinieks teic, ka tajos attēlotas neticamas fantāzijas: uz planētas Zeme plosās citplanētieši un reptiļi, cilvēkēdāj ķirzakas un ķirzakcilvēki, daudzdimensiju būtnes, ir uzradies ievērojams daudzums sniega cilvēku, armeditācijas apmācībām pasauli mēģina glābt budistu mūki… .

Fišera kokgriezumi simboliski stāsta par pasaulē notiekošo politisko, ekonomisko un sociālo procesu nereti acīmredzamo absurdumu un netaisnību. Fišers ir simbolists, kuram rūp lielie eksistences jautājumi.

Nākamajās dienās apmeklējam biennālei veltītās izstādes Venēcijas pilsētvidē un villās. Jāatzīmē, ka man pašai visspilgtākā likās mūsdienu mākslinieka miljonāra Demjena Hērsta izstāde Venēcijas pilī Palazzo Grassi „Neticamā vraka bagātības”.

Izstādē četros stāvos izvietotas skulptūras, kas izgatavotas no marmora, zelta, bronzas un alabastra. Mākslinieks izdomājis leģendu par nogrimušu kuģi ar nosaukumu „Neticamais”. Izstāžu zālēs izvietotas skulptūras, kuras autors ir it kā atradis jūrā, nogrimušā kuģī. Vienā no zālēm ir skatāma filma, kā šie dārgumi tiek izcelti, kas padara ticamības momentu vēl lielāku. Hērsts skulptūrās izmantojis atsauces no senās Grieķijas, Romas, acteku, Ķīnas un citām kultūrām. „Izceltie dārgumi” apauguši ar koraļļiem, gliemežvākiem un jūras augiem.

Venēcija biennāles laikā, kas norisinās no 13. maija līdz 26. novembrim, ir pārsātināta ar mākslas izstādēm un pasākumiem. Dažu dienu laikā to visu nemaz nevar redzēt un aptvert. Katras dienas beigās notika seminārs un analīze par dienā redzēto.

Uz tikšanos jau 58. Venēcijas biennālē!

Anda Sproģe,
Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas
mākslas programmas vadītāja



Komentāri (0)

Pievienot komentāru
Ievadiet kodu no bildes: *
 
CAPTCHA