Jaunākās ziņas

Bārbeles baznīca svin 450 gadu jubileju

31.07.2017

Laiki nākuši un aizsteigušies. Ir bijuši smagi kari, noziegumi pret tautu, dažādas sociālās iekārtas, bet, neskatoties uz visiem daudzo gadu pavērsieniem, jau 450 gadu klusi Bārbeles centra uzkalniņā stāv baznīca.

Pasaulē viss plūst un mainās, bet Dieva vārds paliek, jo kā saka Bībele: “Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.” Redzama jau no liela attāluma baznīca sveicina tuvus un tālus braucējus, sauc ļaudis ar zvanu skaņām un uzticami kalpo Dieva godam. Kas atsaucas, top baznīcā uzmundrināts, ar mūziku veldzēts, paēdināts ar Dieva vārdu un maizi. Neviens neaiziet tukšā.

Skaistajā un saulainajā 23. jūlija dienā Bārbeles baznīcu jau no agra rīta pieskandināja pūtēju orķestra “Skaistkalne” talantīgie jaunieši ar vadītāju Jāni Kalniņu. Baznīca, krāšņi izpušķota, ziedu smaržu piestrāvota, gaidīja savus viesus. Bārbeli ar ierašanos bija pagodinājis Liepājas diacēzes bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Vecumnieku, Skaistkalnes, Valles, Bauskas, Jaunsaules un Budbergas draudzes ar ziediem rokās piepildīja baznīcu.

Svinības sākās ar koncertu, kurš aizkustināja gan jaunus, gan vecus. Orķestra spēlētais “Melanholiskais valsis” lika noritēt aizkustinājuma asarām, Vecsaules sieviešu kora “Skalve” dzidrās balsis neatstāja vienaldzīgu nevienu. Kolektīvu vadītāji Ingrīda Zemļinska un Jānis Kalniņš pelnījuši lielu pateicību par savu neizsīkstošo enerģiju un skaņdarbu atlasi tieši šādiem svētkiem. Sarmīte Gausiņa-Elksne, Bārbeles draudzes priekšniece, vadīja pasākumu, papildināja koncertu ar savu dzeju un dziesmām, kā arī vēstures apskatu.

Bārbeles baznīcas sākumi datējami ar 1567. gadu, kurā Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards fon Ketlers aktīvi sāk darboties sev piederošajā zemē. Pēc apsekošanas viņš secina: “Lielas mūra baznīcas ir tikai Bauskā, Dobelē un Jelgavā. Citur tās ir tikai koka būdiņas vai baznīcu vispār nav. Ļaudis dzīvo tumsībā un māņos. Daudzi mirst nekristīti.” Viņš pavēl celt baznīcas, un arī Bārbelē uz Mazbārbeles muižas zemes tiek uzcelta koka baznīca ar salmu jumtu, kurai zvanu tornis ar diviem zvaniem atrodas kapsētas daļā. 1789. gadā hercogs Pēteris Bīrons Bārbelē tai pašā vietā liek celt mūra ēku un 1883. gadā baznīca iegūst pašreizējo izskatu ar lielu baltu torni un ģērbkambari. Tā izmaksā 10 000 krievu rubļu. Bārbeles baznīcai tiek izveidots baldahīnveida altāris, kuru sedz neliels jumtiņš – tāds altāris Latvijā ir unikāls. Ērģeles būvē slavenais meistars Mārtiņš Krēsliņš, tās izmaksā 1230 rubļu. Mācītājs Bārbelē tad ir Gustavs Gotlībs Grīners, vēlāk – tautā mīlētais Kristians Pellings saukts par Peliņu. Brīvvalsts laikā baznīcas mācītājs ir Haralds Ulmanis.

1845. gadā Bārbeles baznīcā tikusi kristīta un iesvētīta Raiņa māte, un vēlāk kā laulāts pāris uzsaukts stelpietis Krists Pliekšāns un Dārta Grikovska. Baznīcas 350 gadu jubilejā Latvijas kara ministra pārstāvis ģenerālis J. Kurelis atklāj piemiņas plāksni Latvijas atbrīvošanas cīņās pret Bermontu un pasaules karā kritušajiem draudzes dēliem. Viņš sacīja: “Latvija nav nekāda laimes mātes dāvana, bet latviešu dēlu asinīm izcīnīta.” Plāksne neskarta pie baznīcas sienas sagaidījusi arī baznīcas 450. dzimšanas dienu. Arī altārglezna “Kristus pie Krusta” nav zudusi, vēl šodien tā ir savā vietā, to gleznojis Berlīnes gleznotājs, profesors Marss de Locillots.

Padomju gados baznīcu nosargā varonīgi un sīksti draudzes cilvēki un maksā padomju varai lielus nodokļus, savācot tos no savas saimniecības ienākumiem, pārdodot savu cūciņu vai gotiņu. Tie ir Anna Ropāja, Jānis un Anna Lazdas, Mārtiņš un Lūcija Saldenie, draudzes priekšnieks Jānis Virsis, Alfrēds un Zelma Čābļi, Hermanis Oldbergs, Mīle Kurpmane, Leontīne Kuzma u.c. Visus šos smagos gadus uzticīgi kā Kristus krustu savu kalpošanu nes mācītājs Teodors Valters.

Bārbeles baznīcai ir bijis laimīgs liktenis, jo tā nav postīta, nav bijusi noliktava vai kalte. Tā ir Dieva un cilvēku sargāta. Dievkalpojumi šeit nekad nav pārtraukti. Vecāki bārbelieši zina stāstīt, ka Otrā pasaules kara iznīcinātāju bumbas kritušas netālajā Skaistkalnes silā, atstājot baznīcu neskartu.

Atmodas gados baznīca ir ļaužu pilna, tiek iesvētīts Latvijas karogs, kurš plīvo pār Bārbeli. Atmodas gadu pirmā draudzes priekšniece ir Sarmīte Gausiņa-Elksne. 2001. gadā baznīcā aizsākas laba tradīcija rīkot Draudžu dienas Bārbelē. Šeit lieli nopelni ir Sutru ģimenei, kas to organizē un vada. Kādu laiku baznīcā darbojas svētdienas skola Sarmītes vadībā. Viesturs Sutra, vēlākais draudzes priekšnieks, organizē baznīcas remontdarbus, Agris Sutra ir mācītājs. Armīns Elksnis veic liela apjoma remontdarbus baznīcas atjaunošanai, jo baznīca īstu remontu nav piedzīvojusi no 20. gadsimta sākuma. Armīns Viestura Sutras vadībā ieliek jaunu flīžu grīdu, atjauno altāra daļu, restaurē solus, remontē priekštelpu un ģērbkambari. Baznīca iegūst gaišu un skaistu izskatu. Par draudzes priekšnieku kļūst Valdis Sutra. Tad arī Ilgars Krauze, tā laika pagasta priekšsēdētājs, dara visu lai baznīca kļūst par skaistu Bārbeles vizītkarti un naktī to varētu izgaismot.

Šobrīd draudzē kalpo mācītājs Artis Burovs, draudzes priekšniece – Sarmīte Gausiņa-Elksne. Sīksti un uzticīgi šai bezdievības un materiālisma laikā baznīcu uztur Dieva bērni: Mudīte Dievaite, Alise Goževica, Jānis un Annija Folkmaņi, Dzintra Zebauere, Rita Drizļonoka, Antra Šimēna un citi.

Paldies visiem svētku viesiem par dāvanām un laba vēlējumiem. Vecumnieku, Bauskas, Valles, Budbergas, Jaunsaules, Ozolaines draudžu pārstāvjiem, Skaistkalnes paulīniešu tēvam Jānim, prāvestam Aivaram Siliņam un mācītājam Jānim Tālumam, Vecumnieku mācītājam Robertam Otomeram. Paldies Aigai Saldābolai, novada domes izpilddirektorei, un Ērikai Našeniecei, Bārbeles pagasta pārvaldes vadītājai, par jaukajām un nepieciešamajām dāvanām draudzei. Paldies Brigitai Krauzei par baznīcas avīzes veidošanu šai svētku reizei.

Lai Dievs svētī! Tik ļoti gribas ticēt, ka kādreiz atkal draudzes būs lielākas un baznīcas arī ikdienā būs dievlūdzēju pilnas kā senāk! Lai Bārbeles baznīca vienmēr ir tā saliņa, kur Dievu meklēt, kad grūti, kaut vai godinot to varonīgo cilvēku piemiņu, kas iznesa baznīcu un ticību cauri karam un ateistu laikam! Mēs nedrīkstam padoties!

Sarmīte Gausiņa-Elksne



Komentāri (0)

Pievienot komentāru
Ievadiet kodu no bildes: *
 
CAPTCHA