Aktuāli

Ar daudzveidīgiem un emocijām bagātiem kultūras notikumiem izskanējuši 5. Vecumnieku novada Dziesmu un deju svētki

01.06.2017

Foto: Ieva Pankrate, Katrīna Antonova

Jau otro gadu Vecumnieku novada Dziesmu un deju svētki tiek veidoti kā notikumu cikls ceļā uz Latvijas Valsts simtgadi. Pagājušajā pavasarī pirmo soli spēra mūsu bērni un jaunieši, kas izdziedāja un izdejoja krāšņu 4. Vecumnieku novada Dziesmu un deju svētku lielkoncertu “Mana Zeme”. Šogad svētkus veidoja pieaugušie amatiermākslinieki, savukārt 2018. gadā visa Latvija satiksies Rīgā – Simtgades Dziesmu un deju svētkos.

27. maijā viss Vecumnieku novads tika iedzīvināts Dziesmu un deju svētku priekā, pulcējot vairāk nekā 600 dziedātāju, dejotāju, teātra spēlētāju un mūziķu no Vecumnieku, Bauskas, Ogres un Amatas novadiem un Rīgas.

 

Svētku dienai iesākoties, Vecumnieku dzelzceļa stacijā piestāja ļoti īpašs vilciena reiss – “Latvijas ekspresis simtgadei”, kura 180 pasažieri – Rīgas koru “Balsis”, “Monēta” un “Rīga” dziedātāji un Rīgas deju kolektīvu “Ačkups”, “Dardedze” un “Auda” dejotāji pēc vairāku gadu pārtraukuma no jauna pieskandināja Vecumnieku dzelzceļa staciju ar čalām, dziesmām un deju soļiem. Atbraukušie mākslinieki diriģenta Inta Teterovska vadībā sniedza dzīvespriecīgu koncertprogrammu, kas iedzīvināja stacijas laukumiņu un mudināja skatītājus aplaudēt un dziedāt līdzi. Vieskolektīviem uz skatuves pievienojās arī Misas vidusskolas tautas deju kolektīvi “Spriguļi” (vadītāja Valija Vaina). Oficiāli atklājot 5. Vecumnieku novada Dziesmu un deju svētkus, sanākušos uzrunāja Vecumnieku novada Domes priekšsēdētāja Aiga Saldābola, kura uzvēra, ka latviešu kori un deju kolektīvi ir unikāli visas pasaules mērogā un mūsu tauta tiek apbrīnota par spēju vienoties kopīgā radītpriekā. Priekšsēdētāja vēlēja, lai dziesmā un dejā gūtā kopības sajūta mūs visus iedvesmo labiem darbiem, sagaidot Latvijas Valsts simtgadi.

 

Pēc skanīga “Latvijas ekspresis simtgadei” koncerta svētku prieks iemirdzējās visos novada pagastos. Viens no svētku radošās komandas uzdevumiem šajā gadā bija izstāstīt mūsu novada cilvēka un tautas stāstu vēsturiskā griezumā, tāpēc arī performances novada pagastos notika kultūrvēsturiski nozīmīgās vietās un iezīmēja ar novada vēsturi saistītas tēmas. Vecumnieku parkā tika uzburti Vecmuižas laiki – Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas flautas skolotājas Zanes Jurēvicas un viņas audzēkņu spēles pavadījumā pa Vecumnieku parku pastaigājās muižas laika dāmas un kungi, tērpušies Latvijas Nacionālā teātra galma tematikas izrāžu kostīmos.

Stelpes pagastā, vietā, kur kādreiz slējies Stelpes tautas nams, amatierteātra “Urguči” aktieri un režisore Lilita Berliņa atgrieza skatītājus padomju laikos, kad, spītējot varai, paslepus tika svinēti tradicionālie vasaras saulgrieži.

Satikt pēc sēravota ūdens izslāpušo hercogu Jēkabu (amatierteātra “Urguči” aktieris Valdis Rusiņš) varēja pie Bārbeles sēravota, kur patiesi kādreiz paviesojies pats hercogs Jēkabs.

Jestras zaļumballes izdarības varēja piedzīvot Aktieru Amtmaņu muzejā Vallē, kur pūtēju orķestra “Skaistkalne” un Valles amatierteātra dalībnieki izspēlēja dažādas ar humoru piesātinātas ainiņas, kuras nereti var piedzīvot zaļumballēs.

Kurmenes parka estrādē, kur katru jūniju tiek atzīmēta Pēterdiena, 5. Vecumnieku novada Dziesmu un deju svētku ietvaros interesenti varēja iepazīties ar latviešu folklorā balstītām Pēterdienas tradīcijām, kuras demonstrēja Bārbeles folkloras kopa “Tīrums” un tās vadītāji Irita un Raimonds Vimbas.

Savukārt ebreju dzīves ainiņas amatierteātra “Bārbelīši” (režisors Ingus Pavinkšnis) izpildījumā varēja vērot Skaistkalnē, kur kādreiz dzīvojuši ļoti daudz ebreji un tilta galā slējusies sinagoga.

Visās performanču vietās apmeklētāji varēja iepazīties ar vēsturiskiem faktiem, izlasot pagasta kultūras darbinieku un muzeju gatavotas informatīvas planšetes, kā arī ieklausoties gidu – Martas Šilovas, Lindas Pūķes un Sandija Siliņa stāstījumā.

 

Mākslinieciski augstvērtīgu un muzikāli krāsainu vokālās mūzikas koncertu svētku apmeklētāji varēja baudīt Vecumnieku evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur savu mīlestību uz dziesmu demonstrēja Vecumnieku novada bērnu un jauniešu koris “Via Stella” (diriģente Liene Batņa, koncertmeistare Līga Eglīte), Misas sieviešu vokālais ansamblis “Vēja meitenes” (vadītāja Olga Černišova-Stūriška), Skaistkalnes sieviešu vokālais ansamblis “Vēl mazliet” (vadītāja Sarmīte Zariņa), Stelpes sieviešu vokālais ansamblis “Nianse” (vadītāja Iveta Grantiņa) un Valles sieviešu vokālais ansamblis “Atziņa” (vadītāja Sarmīte Zariņa).

 

Pēc notikumiem bagātas dienas visi svētku dalībnieki pulcējās pie Sarkanās skolas, no kuras caur Vecumniekiem izvijās 5. Vecumnieku novada Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens. Skanot pūtēju orķestra fanfarām, koru dziesmām un ritot dejotāju raitajam solim, ap 600 Dziesmu un deju svētku dalībnieku ieradās brīvdabas estrādē, lai izdzīvotu mūsu tautas likteņa stāstu lielkoncertā “Mana tauta”.

Filozofiksi piesātināts izskanēja latviešu tautas liktens stāsts gadsimtu griežos, kas atklājās režisores Ievas Niedres, mākslinieciskās vadītājas Sindijas Druvas un horeogrāfes Agitas Seglickas veidotajā 5. Vecumnieku novada Dziesmu un deju svētku lielkoncertā “Mana tauta”. Izklāstot lielkoncerta sižetu, režisore I. Niedre rakstīja: “Reiz kādu skaistu zemi atklāja cilvēks, apmetās tur un veidoja cilti, tad vēl vienu un vēl… no ciltīm veidojās tautas. Lai arī atšķirīgas, tās vienoja zeme, rituāli, parašas un tikumi, tās bija mūsu, latviešu tautas. Skaisto un auglīgo zemi kāroja daudzi. Naidnieki nāca un gāja tai pāri, nesa svešas valodas, svešus tikumus, svešus likumus. Bet jo vairāk latvju tautas no zemes ārā rāva, jo stiprāk tās sakņojās, līdz, saaugot kopā un spītējot svešajam, veidojās viena, spēcīga tauta ar savu valodu, tradīcijām un stipriem, skaistiem cilvēkiem! Šodien mums ir viss – sava zeme, sava tauta un sava valsts. Šis ir stāsts par latviešu tautu, par mums visiem un ikkatru no mums!”  

Ikviens dalībnieks lielkoncerta laikā piedzīvoja ļoti plašu emociju gammu, ko no sirds nodeva arī savam skatītājam – no tradicionālām tautas dziesmām cilšu veidošanās posmā, līdz asinis stindzinošiem marša ritmiem un laikmetīgās dejas saraustītajiem soļiem svešo iekarotāju varas atainojumā. No cerības, kas atdzimst kopā ar Gaismas pili, līdz pārliecinātam un gaišam skatam tautas nākotnē, kas balstīta latviskās vērtībās un cilvēciskā mīlestībā uz savu tautu. “Lec saulīte, spīdi spoži, vieno visu latvju tautu!” – ar šādiem vārdiem izskanēja lielkoncerts, kura izveidei visas sezonas garumā strādāja novada amatiermākslas kolektīvi, to vadītāji un visa svētku radošā komanda.

Lielkoncertā piedalījās:

  • Codes pagasta jauktais koris “Mēmele”, mākslinieciskais vadītājs Einārs Redbergs, diriģents Aldans Milzarājs;
  • Zaubes jauktais koris, diriģente Solveiga Vītoliņa, kormeistars Ingars Grasbergs;
  • Ogres kultūras centra jauniešu koris “Impulss” diriģentes Gunita Bičule un Daina Čudare;
  • Suntažu kultūras nama jauktais koris “Suntaži”, diriģenti Andis Klučnieks un Sandra Trasūne;
  • kamerkoris “Vox Animae” mākslinieciskā vadītāja Sindija Druva, diriģente Maija Bode;
  • Salaspils novada kultūras nama “Rīgava” jauniešu deju kolektīvs “Ūsiņš”, vadītājs Mārtiņš Pēdājs, repetitore Lelde Krēsliņa, koncertmeiestare Rūta Bugavičute;
  • Salaspils novada kultūras nama “Rīgava” jauniešu deju kolektīvs “Austriņš”, vadītājs Mārtiņš Pēdājs, koncertmeistare Tatjana Gajevska;
  • jauktais koris “Maldugunis” diriģente Sindija Druva, kormeistare Iveta Kaktiņa;
  • jauniešu koris “Via Stella” mākslinieciskā vadītāja Liene Batņa, koncertmeistare Līga Eglīte;
  • senioru koris “Atbalss”, diriģente Māra Lagzdiņa;
  • sieviešu vokālais ansamblis “Vēja meitenes” vadītāja Olga Černišova-Stūriška;
  • sieviešu vokālais ansamblis “Vēl mazliet”, vadītāja Sarmīte Zariņa;
  • sieviešu vokālais ansamblis “Atziņa”, vadītāja Sarmīte Zariņa;
  • sieviešu vokālais ansamblis “Nianse”, vadītāja Iveta Grantiņa;
  • jauniešu deju kolektīvs ”Rakari”, vadītāja Agita Seglicka;
  • jauniešu deju kolektīvs “Vanadziņi”, vadītāja Baiba Vanaga;
  • vidējās paaudzes deju kolektīvs “Stelpe”, vadītāja Lāsma Skābuliņa;
  • vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vēveri”, vadītāja Sarmīte Vēvere;
  • vidējās paaudzes deju kolektīvs “Bārbele”, vadītāja Agita Seglicka;
  • vidējās paaudzes deju kolektīvs “Valle”, vadītāja Astrīda Celmiņa;
  • senioru deju kolektīvs “Ozols”, vadītāja Agita Seglicka;
  • senioru deju kolektīvs “SenValle”, vadītāja Astrīda Celmiņa;
  • senioru dāmu deju kopa “Rudens Rozes”, vadītāja Sarmīte Vēvere;
  • Vecumnieku vidusskolas 1.-3. klašu tautas deju kolektīvs, vadītāja Agita Seglicka;
  • Vecumnieku vidusskolas 3.-4. klašu deju kolektīvs “Rūķi”, vadītāja Rūta  Seglicka;
  • folkloras kopa “Tīrums”, vadītāja Irita Vimba;
  • pūtēju orķestris “Skaistkalne”, vadītājs  Jānis Kalniņš.

Ar skanīgajām balsīm lielkoncertā klausītājus priecēja solisti Austra Galvanovska, Ieva Alenčika, Liene Batņa un Roberts Dombrovskis, koncertu vadīja Zane Onkele un Aleksandrs Tuguševs, savukart mūsu tautas dvēselīti iemiesoja talantīgais Vecumnieku vidusskolas audzēknis Armands Jankūns. Par svētku muzikālo noformējumu rūpējās komponists Jēkabs Nīmanis ar grupu.

Radošās komandas vārdā saku lielu paldies ikvienam, kas piedalījās svētku tapšanā un ieguldīja savu laiku un darbu, lai mēs visi kopīgi piedzīvotu to baudījumu, ko sniedz vienošanās pārpasaulīgajā mīlestībā uz savu tautu un uz latviešu dziesmu un deju!

5. Vecumnieku novada Dziesmu un deju svētku organizēja Vecumnieku novada dome ar Zemgales plānošanas reģiona, Latvijas Valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Agrita Laudurga,
Vecumnieku tautas nama vadītāja,
5. Vecumnieku novada Dziesmu un deju svētku koordinatore

Vairāk foto no svētku pasākumiem galerijās:

"LATVIJAS EKSPRESIS SIMTGADEI" PIESTĀJ VECUMNIEKU DZELZCEĻA STACIJĀ

PERFORMANCES NOVADA PAGASTOS 5. DZIESMU UN DEJU SVĒTKU IETVAROS

5. DZIESMU UN DEJU SVĒTKU GĀJIENS UN LIELKONCERTS ESTRĀDĒ



Komentāri (0)

Pievienot komentāru
Ievadiet kodu no bildes: *
 
CAPTCHA