Skaistkalnes pagasts

Skaistkalnes pagasta ģērbonis

Platība – 106,1 km2

Iedzīvotāji (1.01.2017.) – 1129

Skaistkalnes pagasta pārvalde

Skaistkalnes pagasts ir viena no Vecumnieku novadā administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos Mēmeles kreisajā krastā. Robežojas ar Lietuvu, sava novada Kurmenes un Bārbeles pagastiem un Bauskas novada Brunavas un Vecsaules pagastiem. Pagasta centrs atrodas Skaistkalnē.
Atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenuma dienviddaļā. Teritorijas virsmas augstums mainās no 30 m vjl. ziemeļrietumos līdz 50 m austrumos un dienvidaustrumos. Virsma viegli viļņota.

Apdzīvotās vietas: Ānmēmele, Jaunsaules muiža, Kalnakrogs, Kalnamuiža, Putni, Skaistkalne.

Upes: Iecava, Mēmele, Rukšupīte.

Ūdenstilpes: Rukšezers, divi Melnezeri, Baltezers.

VĒSTURE

Skaistkalne kā apdzīvota vieta jau pastāv ilgāk kā 500 gadus. Daudzu, vairāk vai mazāk, bezpersonisku apdzīvotu vietu vidū Skaistkalne izceļas ne vien tikai ar savu skanīgo nosaukumu, bet arī ar virkni tikai šai vietai raksturīgo iezīmi. Pierobežas ciemats, ar īpašu izloksni, kas liecina par sēļu zemes tuvumu, kā arī varenā, pieticīgajai ciemata apbūvei pāri izslējusies baznīca, apliecina katolicisma spēcīgās saknes šajā Zemgales stūrītī. Vizuāli tieši Skaistkalnes tēls visbiežāk saistās ar iespaidīgo dievnama siluetu.

Nosaukums Šenberga palika nemainīgs līdz pat 20.gadsimtam, un, tad ar pagasta padomes lēmumu tika latviskots 1925.gadā.

Tieši 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Šēnbergā tika uzceltas virkne ēku (galvenokārt neapmestu sarkanu ķieģeļu celtņu), tāpēc muižas ansamblī vēl šodien dominē tieši šī, jau samērā modernā un racionālā laikmeta noskaņa. Bauskas rajonā nav otras muižas, kurā sarkanā ķieģeļa skarbā un askētiskā estētika būtu reprezentēta tādā apmērā, tādēļ Šenbergas muiža arī no šā viedokļa ir interesanta un savdabīga arhitektūras parādība.

19.gadsimta beigās Skaistkalnes ciemats kļuva par rosīgu tirdzniecības centru uz divu guberņu robežas. Šeit katru gadu notika 9 gadatirgi, no kuriem populārākais bija Kanepenes tirgus, kurš sākās augusta pirmajā svētdienā un ilga veselu nedēļu, tolaik tika uzskatīts par lielāko gadatirgu visās Baltijas provincēs. Jāatzīmē, ka Šēnberga tajā laikā veidojās par izteiktu ebrejiski apdzīvotu vietu. Jo no 1881.gadā reģistrētajiem 400 iedzīvotājiem 313 bija ebreji. No pārējiem 43 latvieši, 37 vācieši un pārējie lietuvieši. Taču nacionālais sastāvs ciematā krasi mainījās pēc Pirmā pasaules kara, kad vairums ebreju bija spiesti aizbraukt. 1935. gada statistika rāda, ka 76% no ciemata 760 iedzīvotājiem ir latvieši, bet tikai 18% ebreju.