Valles pagasts

Valles pagasta ģērbonis

Platība – 178,9 km2

Iedzīvotāji (1.01.2017.) – 977

Valles pagasta pārvalde

Valles pagasts ir viena no Vecumnieku novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar sava novada Vecumnieku, Stelpes, Bārbeles, Kurmenes, Neretas novada Mazzalves, Jaunjelgavas novada Daudzeses un Sērenes un Ķeguma novada Birzgales pagastiem. Pagasta centrs atrodas Vallē.

Apdzīvotās vietas: Krīči, Liepkalni, Mazvalle, Reizeni, Salas, Penderi, Pētermuiža, Tenteni, Mežmuiža, Taurkalne, Valle (pagasta centrs).

Upes: Iecava, Ģirupe, Rūdupīte, Slepkavupīte, Svētupe, Vārnupe, Zirgupīte, Smārde, Sudmaļupīte.
Ūdenstilpes: Aklais ezers, Vāveres ezers, Mežmaļu dīķis.

VĒSTURE

Pirmie iedzīvotāji Vallē parādījās vēlā paleolīta beigu periodā. Nav skaidri zināma viņu etniskā piederība, taču spriežot pēc atstātajiem toponīmiem un citām pazīmēm viņus var pieskaitīt Vidusjūras – Balkānu ciltīm. 7,7 gadu tūkstošu p.m.ē. Valles apkārtnē apmetās zvejnieku un mednieku ciltis. 16.gs.kartēs šī vieta saukta par Wallhofu – ciematu ar sētu.

Aptuveni pusotru gadu tūkstoti p.m.ē. Valles apkārtnē ienāk iedzīvotāji, kas vēlāk veido zemgaļus un sēļus.

Valles pagasta rietumu daļa bijusi ievērojama pārvaldes vieta ar diviem lieliem pilskalniem – Lūveru un Pilveru pilskalniem, kuri atrodas netālu viens no otra..

Pagastu kā zemnieku pašvaldības vienību nodibina 19.gadsimta sākumā pēc dzimtbūšanas atcelšanas. Apriņķus un pagastus sāk veidot no pilskungu iecirkņiem atbilstoši cariskās Krievijas guberņu iekārtai.

90. gadsimta vidū Valles un Taurkalnes apkārtnē pastāv 14 pagasti: Taurkalna jeb Mežmuižas, Taurkalna meža muižas, Taurkalna I apakšmeža muižas, Taurkalna II apakšmeža muižas, Taurkalna III apakšmeža muižas, Kalnamuižas, Kannenieku, Kārklu, Krāslanmuižas, jeb Klāsenmuižas, Valles mācītājmuižas, Pētermuižas, "Smīdes muižas, Jaunvalles, Vecvalles pagasti.

90. gadsimta beigās iepriekš minētās administratīvi teritoriālās vienības apvienojas, izveidojot divus pagastus – Valles un Taurkalnes. Pagastu apvienošanās notiek pakāpeniski. Piemēram Mācītājmuižas pagasts Valles pagastam pievienots 1893.gada nogalē, Mežmuižas pagasts 1895. gada sākumā. 1900.gada februārī Valles pagasts tiek apvienots ar Taurkalnes pagastu, paturot Valles pagasta nosaukumu, kurš ietilpst Jaunjelgavas apriņķī.

20.gadsimta divdesmitajos gados Valles pagastu iekļauj Bauskas apriņķī. 1926.gadā latviskojot vietu nosaukumus, maina arī vairāku pagastu nosaukumus, Valles pagastu pārdēvējot par Taurkalnes pagastu.

20.gadsimta sākumā pagastā darbojušās vairākas vējdzirnavas un tvaika dzirnavas, Taurkalnē darbojās holandiešu – vācu kokzāģētava, kurai 30-tajos gados likvidējoties, izveidojas vairākas sīkas kokzāģētavas. Darbojās arī linu apstrādes uzņēmums un stērķeles fabrika. Iedzīvotāju skaits Latvijas pirmās brīvvalsts laikā 1927.gadā bija 2977 iedzīvotāji, 1925.gadā pat 3352 cilvēki.

1945.gadaā Bauskas apriņķa 20 pagastos izveido 51 ciema padomi. Valles pagasta teritorijā izdala četrus ciemus: Taursila, Gobas, Valles un Taurkalnes, bet vēlāk tos atkal apvieno Taurkalnes ciemā.

1949.gadā pagastus kā lieku teritoriālo vienību likvidē, apriņķa nosaukumus visā Latvijā aizstāj ar rajonu nosaukumiem. Taurkalnes ciemu pievieno Jaunjelgavas rajonam, bet 1956.gadā Taurkalne nokļūst Bauskas rajonā.

1967.gadā Taurkalni no jauna atdala no Bauskas rajona, lai tā kļūtu par jaunizveidotā Stučkas
(pēc 1991.gada Aizkraukles) rajona sastāvdaļu.