Skaistkalnes katoļu baznīca

Skaistkalnes katoļu baznīca

Adrese: Slimnīcas iela 2, Skaistkalne, Skaistkalnes pagasts, Vecumnieku novads.

Kontakti: Tālr. 63933154, 26471142, e-pasts: pauliniesi@inbox.lv

Mācītājs: Paulīniešu tēvs Jānis Vīlaks

Dievkalpojumi svētdienās un svētku dienās: plkst.10:45 - Vissv. Sakramenta uzstādīšana, adorācija; plkst.12:00 - Svinīgā Summa.

Darba dienās: Vasaras laiks (1 IV-30IX) plkst. 20:00 - Sv. Mise; Ziemas laiks (1X-31III) plkst.18:00 - Sv. Mise.

Skaistkalnes Romas katoļu draudze

 

VĒSTURE

Jezuītu ordeņa celtā Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir izcilāks agrā baroka stila arhitektūras piemineklis. Vēl 18. gs. sākumā baznīca bija lielākais un greznākais katoļu dievnams Latvijā.

Pirmā no koka celtā baznīca Skaistkalnē uzbūvēta 1658. g. Tās rašanos saista ar leģendu par toreizējā Skaistkalnes muižas īpašnieka Johana fon Berga-Karmela redzes zaudēšanu un brīnumaino atkalatgūšanu, kam par godu viņš apsolījies par saviem līdzekļiem uzbūvēt dievnamu.

Jaunās, grandiozās mūra katedrāles celtniecība Skaistkalnē aizsākās 17. gs. 80. gados, un 1692. g. šī, Kurzemes sakrālajām celtnēm nepierasti lielā un greznā, ēka pabeigta. Baznīcas pabeigšanas gadskaitlis lasāms virs dievnama centrālajām durvīm apmetumā veidotajā kartušā līdzās jezuītu ordeņa devīzei «AD MAIOREM DEI GLORIAM» (lielākam dieva godam).

Pirmo Skaistkalnes katoļu baznīcu, sākot ar 1660. g., apkalpoja jezuīti, kuri 1666. gadā izveidoja šeit pastāvīgu misiju. 1677. g. te tika iesvētīts arī jezuītu klosteris.

Skaistkalnes baznīca ir viena lielākajām un krāšņākajām Latvijas lauku baznīcām. Lielā balti krāsotā trīsjomu bazilika, kuras rietumu galā līdz sagraušanai Otrā pasaules kara laikā pacēlās divi iespaidīga izmēra torņi, bija viena no pirmajām agrā baroka stila divtorņu katedrāles tipa baznīcām Latvijā. Tā kļuva par sava veida paraugu veselai virknei vēlāk celto Latgales katoļu baznīcu.

Arī baznīcas iekštelpas ir Latvijai unikāls itāliskā baroka piemērs, kurā sulīgas arhitektoniskās formas (velves, masīvie pīlāri, bagātīgi profilētas karnīzes u. c.) bagātīgi papildina reljefa stukas apdare un dekoratīvā glezniecība.

Milzīgais, apmēram 12 m augstais, kokgriezuma altāris tapis vienlaikus ar baznīcu. Patreiz redzamā altārglezna – kopija no P. P. Rubensa gleznas «Kristus pie krusta» darināta 19. gs. Altārī, atbilstoši jezuītu tradīcijai, redzam arī Jezuītu ordeņa dibinātāja Ignācija Lojolas un Franciska Ksavera kokā grieztās figūras.

Baznīcas kanceles podiju rotā kokā griezti Kristus un Dievmātes krūšutēli, kā arī eņģeļu figūras. Podiju balstošā sievietes figūra ar biķeri un grāmatu rokā simbolizē Svēto Baznīcu. Plašajās luktās izvietojies skaists baroka stilā darināts ērģeļu prospekts. Baznīcas vidusjomā redzami rustikālā rokoko stilā ozolkokā griezti baznīcēnu soli, darināti ap 1743. g.

Majestātiskās katedrāles pagrabus par atdusas vietu izvēlušie daudzi katoļticīgi Kurzemes un Vidzemes aristokrāti – Vidzemes ģenerālgubernatori Pēteris Lasi (1678–1751) un Džordžs Brauns (1698–1792), Vidzemes, Igaunijas, Kurzemes un Pleskavas ģenerālgubernatora Filipo Pauluči sieva u.c. Šeit apbedīti arī vairāki karavadoņi, apkārtnes muižnieki un katoļu garīdznieki. Mūku pavadībā iespēja apskatīt kapenes baznīcas velvēs.