Valles evaņģēliski luteriskā baznīca

Valles evaņģēliski luteriskā baznīca

Adrese: Valle, Valles pagasts, Vecumnieku novads.

Mācītājs: Roberts Otomers

Kontakti: Tālr. 26727483, e-pasts: roberts.otomers@inbox.lv

Dievkalpojumi notiek regulāri mēneša 1. un 3. svētdienā plkst.13:00, kā arī Baznīcas un valsts svētkos.

Valles evaņģēliski luteriskā draudze

Draudzes padomes priekšsēdētāja -  Zeltīte Raubiška, vietniece – Diāna Ruģele.

Šajā kontā Jūs varat iemaksāt savu ziedojumu un ikgadējo Baznīcas locekļa nodokli.

Reģ. Nr. 99500000446
Konta Nr.: LV79HABA0551041258030
AS Swedbank


VĒSTURE

Valles baznīcas ēka ir vecākā luterāņu baznīca Vecumnieku novadā, celta par pēdējā Kurzemes hercoga Pētera līdzekļiem 1781. – 1785. g. Tomēr evaņģēliski luteriskās draudzes pirmsākumi ir meklējami daudz agrāk.

16. gs. Livonijas valsts veidojuma sabrukums izveidoja Kurzemē atšķirīgu situāciju nekā Vidzemē un Rīgā. Pēc ordeņa sabrukuma, kas notika, kad krievu karaspēks 1560.gadā pie Ērģemes sakāva ordeni, iestājās arī vispārējais sabrukums Livonijas valstu sistēmā, un 1561.gada landtāgā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers /1517-1587/ bija pirmais, kurš pasteidzās deklarēt savu padošanos Polijas ķēniņam, pretī par lēni saņemot Kurzemi kā pārmantojamo hercogisti. Līdz ar to arī visa Reformācijas gaita un norise Kurzemē gāja citādā plūsmā un citādā virzienā. Kurzemes pirmajam hercogam Gothardam Ketleram piekrita uzdevums izkārtot evaņģēliskās ticības un Baznīcas lietas, tā kļūstot par īsto Kurzemes reformatoru.

Pirmais zināmais Valles draudzes mācītājs bijis Henrihs Mollerijs (Henricus Mollerius1656 – 1616). 1637. g. baznīcu vizitācijas protokolā minēts, ka ir uzcelta jauna baznīcas ēka, vecās vietā. 1662. g. dievnams pārbūvēts, jo jumts draudējis iebrukt. Ap 1699-1670. gadu uzcelta jauna koka baznīca ar torni un salmu jumtu, kuras altārdaļas logos bijušas vitrāžas ar hercogu Frīdriha Vilhelma un Ferdinanda ģerboņiem. 1701. g. dievnams ieguva jaunu altāri ar gleznu un jaunu kanceli. Piecdesmit gadu laikā vizitācijas komisijas vairākkārt atzīmējušas, ka koka baznīca ar salmu jumtu ir sliktā stāvoklī. 1753. g. konstatēts, ka koka baznīca pēc remonta ir diezgan labā stāvoklī, tai ir salmu jumts un tornītis.

Visus agrākos gadsimtus sabiedriskās dzīves un kultūras centrs ir bijusi vietējā baznīca un draudze. Patreizējā Valles baznīcas ēka ir vecākā luterāņu baznīca Vecumnieku novadā. Par pēdējā Kurzemes hercoga Pētera līdzekļiem 1781. – 1785. g. uzcelta mūra baznīca, bez torņa, ar 550 sēdvietām, bet 110 gadus vēlāk, 1895.gadā, tika uzbūvēts 40 m augstais tornis. 1907. gadā baznīcā tika veikts liels remonts.

Savulaik Valles draudzes mācītājs ir bijis Georgs Mancelis (1593 - 1654) – vācu tautības latviešu literāts un valodnieks. No 1616. gada G. Mancelis bija mācītājs Vallē latviešu draudzē, tad Sēlpilī. No 1625. gada G. Mancelis bija Sv. Johana baznīcas vācu draudzes virsmācītājs Tērbatā, prāvests, virskonsistorijas piesēdētājs un pilsētas skolu uzraugs. Vēlāk G. Mancelis tika iecelts par profesoru Tērbatas akadēmiskajā ģimnāzijā un 1632. gadā - jaundibinātajā Tērbatas universitātē. Kurzemes hercoga aicināts, 1638. gadā G. Mancelis atgriezies Jelgavā, kļūdams par Frīdriha (vēlāk Jēkaba) galma mācītāju. Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, G. Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, lika pamatus gotiskajam rakstam (vecajai ortogrāfijai).