Lapas karte

Youtube

Draugiem

Facebook

Krāšņi atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, Vecumnieku novadā  notika svētku koncerti.

Stelpē dalās pārdomās un vēlējumos Latvijai

Latvijas Neatkarības dienas priekšvakarā Stelpē izskanēja koncerts “Zied mana dvēsele Latvijā”.

Starp dziesmā un dejām Stelpes pagasta kultūras darba organizatore Sandra Neliusa lasīja pašsacerētas pārdomas un vēlējumus par Latviju, ko bija rakstījuši Stelpes pagasta pārvaldes vadītājs Ingars Štelfs, bibliotekāre Rita Matuševa, skolotāja Vita Belverte, seniore Sarmīte Čekmarjova, dzejniece Maiga Kurčanova, seniori Valērija un Rodžers Heizeldeni, stelpieši Dmitrijs Gridjuško, Līga Jankovska un Egils Neliuss. 

Skanīgu un košu koncertu sniedza Stelpes pamatskolas skolēni ar dziesmām, dejām un sirsnīgiem dzejoļiem.

DSC 0145Liriskas dziesmas izdziedāja sieviešu vokālais ansamblis “Nianse” un spraigā latviešu tautas deju solī dejoja vidējās paaudzes deju kolektīvs “Stelpe”. Starp priekšnesumiem skanēja Māras Lagzdiņas smeldzīgā čella spēle.

“Latvijai esam uzklājuši baltāko galdautu, cienastā salikuši visvērtīgāko, kas mums ir – dziesmas un dejas”, sirsnīgus svētkus vēlot teica S. Neliusa.

 

 Kurmenē aicina novērtēt brīvības cenu

Kurmenē Latvijas Neatkarības dienas svētkus tautas nama vadītāja Sarmīte Ķīse iesāka ar kurmenieša Knuta Skujenieka dzeju par Latviju un kopīgi nodziedātu valsts himnu.

4. maija notikumus pirms 29 gadiem atminējās toreizējais Kurmenes pagasta pārvaldes vadītājs Juris Sniķeris, kurš pa radio klausījās translāciju no Augstākās padomes, kur notika balsošana par Latvijas valstisko neatkarības atjaunošanu, kā uz kalkulatora skaitīja līdzi balsis. J. Sniķeris atminējās tās dienas pacilātību un vienotību, aicinot ikvienu lepoties ar valsti un novērtēt brīvības cenu.

Mierpilnu, sirsnīgu un saviļņojošu koncertprogrammu sniedza mūziķis Kārlis Kazāks un čelliste Undīne Balode.

DSC 0219K. Kazāks caur stāstiem atklāja vidzemnieku, kurzemnieku, zemgaliešu, latgaļu un sēļu cilvēku raksturīgās iezīmes un dialektu, to iekrāsojot ar savu radīto dziesmu.  

Koncerta laikā kopā iepazinām dažādo un daudzveidīgo Latviju, ko Kārlis Kazāks ir iepazinis caur cilvēku dzīvesstāstiem.

Noslēgumā visi kopīgi vienojās dziedot tautasdziesmu “Pie Dieviņa gari galdi”. Pēc koncerta kurmenieši kavējās sarunās pie bagātīgi klāta galda ar baltu galdautu.

Vallē svētkos lepojās ar novadniekiem

Baltā galdauta svētkus ar dziesmām un dzeju svinēja aktieru Amtmaņu muzejā “Zvanītāju Bukās”.

“4.maijs mums vienmēr paliks atmiņā, jo esam atguvuši savu valsti, sirdsmieru un neatkarību,” atklājot sarīkojumu teica muzeja vadītāja Dace Anna Zvaigzne. Koncertā skanēja Baldones senioru ansambļa “Dziedātprieks” krāšņās balsis.

DSC 0228

Svētku pasākumā kā goda viešņa piedalījās Valles pagasta vēsturniece, dzejniece, rakstniece Gina Viegliņa-Valliete, kura lasīja savu spilgto pārdomu dzeju par Latviju, kā arī iepazīstināja ar dažām savām grāmatām, kas rakstnieces pūrā ir vairāk kā 15. G. Viegliņa-Valliete atklāja, ka jau mēnesi strādā pie jaunas grāmatas tapšanas par baltu tautām.

Kā otrs svētku goda viesis bija Vecumnieku dāliju kolekcionārs Alvis Vītols, kurš pastāstīja par savām “rudens karalienēm”. A. Vītols jau 20 gadus nodarbojas ar dāliju audzēšanu, šobrīd kungam ir ap 40 šo ziedu šķirņu.

Svētku noslēgumā visi vienojās kopdziesmā “Pie Dieviņa gari galdi” un pēcpusdienu turpināja sarunās pie balti klāta galda.

Skaistkalnē tiek dejotas tautas dejas

Nekas nav par Tevi lielāks
Mana mazā Latvija

Skaistkalnē, spītējot laikapstākļiem, uz Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīto sarīkojumu ieradās kupls pulks dejas mīļotāju. Skaistu, kvalitatīvu un sirsnīgu deju mākslu skatītājiem rādīja Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” tautas deju ansamblis “Līgo”.

IMG 1325Dejotāji pat lielajā vējā un lietū dejoja ar smaidu, prieku un lielu entuziasmu, tas motivēja skatītājus nepadoties laikapstākļiem, jo ja dejotāji var dejot, tad skatītāji to var baudīt. Īpašs gods bija Deju svētku virsvadītāja, horeogrāfa Jāņa Purviņa ierašanās.

Deju karstumā arī saule aiz mākoņiem priecēja ikvienu dalībnieku un skatītāju, šie bija mazie Deju svētki Skaistkalnē, kas sagādāja neaprakstāmu patriotiskuma sajūtu un lepnumu par savu valsti.

Vecumniekos izskan latviešu tautas spēka vārdi

Svinot Latvijas Republikas brīvības svētkus, atzīmējot nozīmīgos vēstures notikumus, atkal un atkal apliecinot savu lepnumu, prieku un mīlestību ar kādu varam dzīvot savā zemē, 4. maijā Vecumnieku tautas namā tika izdziedāti, izrunāti un izdomāti latviešu tautas spēka vārdi.

Koncertuzvedumu «Buramvārdi» veidoja solistu - talantīgās populārās mūzikas izpildītājas Anmary un folkloristes Iritas Vimbas balsis, Rīgas kamerkora «Vox Animae», Kultūras un atpūtas centra «Imanta» jauktā kora «Namejs» un Vecumnieku tautas nama jauktā kora «Maldugunis» dziedājums, Bārbeles folkloras kopas «Tīrums» tautas instrumentu spēle un vienmēr lielisko un profesionālo mūziķu grupa – Lelde Rasnace (klavieres), Gita Strazdiņa (bungas), Kristaps Vegners (ģitāra), Rihards Rikmanis (basģitāra). Krāšņo koncertprogrammu papildināja horeogrāfiski elementi, video projekcijas un eleganta skatuves gaismu spēle.

 MG 7270

Koncertuzveduma radošajai komandai – mākslinieciskajai vadītājai Sindijai Druvai un režisorei Agritai Laudurgai bija nozīmīgi iekļaut programmā dziesmas, kas ar savu muzikālo materiālu un saturu spētu patiesi un dziļi emocionāli uzrunāt ikvienu klātesošo, kurās iekodēta gan mūsu senču izpratne un attiecības ar dabu, gan arī mūsdienu latviskās identitātes simboli. Tematiski programma tika dalīta 4 daļās - SAULE, SPĒKS, MĪLESTĪBA, ZEME. Četri elementi, kas caur dziesmām, dzeju un folklorā sakņotu pasaules izpratni pavada latvieti gan ikdienišķos darbos, gan nozīmīgās cīņās un vēstures pagriezienos.

Koncertuzvedumā tika izpildītas tādas latviešu tautas dziesmu apdares kā «Es atnācu uguntiņu» (Z. Liepiņš), Aizej lietiņ, (E. Ešenvalds), «Dindaru, dandaru» (L. Jēkabsone), kā arī aizkustinoša latviešu orģinālmūzika – «Rīta un vakara dziesma» (R. Tiguls, R. Bugavičute - Pēce), «Pie laika» (U. Marhilēvičs, R. Fomins), «Zilais mēness» (R. Pauls, G. Račs), «Mana zeme» (V. Pūce, Igo) un citas kompozīcijas. Muzikālo materiālu papildināja dzejas un latviešu tautas dziesmu «skaitīšana», kas imitēja tautas lūgšanas un buramvārdus.

Koncertuzvedums visās tā izpausmēs bija klausītāju un koncerta dalībnieku satikšanās ar savu pagātni, meditatīva uzlādēšanās tam, kas mūs vēl gaida nākotnē un ļoti emocionāla kopā būšana priekā un lepnumā par šodienu, kuru izdzīvojam brīvā Latvijā. 

 MG 7282

Kopā sanākšana kultūras notikumos un savu vērtību apzināšanās ir nozīmīga kā svētkos, tā arī ikdienā. Tas saliedē sabiedrību un dod spēku kopīgu mērķu sasniegšanai, savas brīvības un identitātes saglabāšanai. Radošās komandas vārdā saku lielu paldies visiem koristiem, folkloras kopas dalībniekiem, diriģentiem un mūziķiem par ieguldīto darbu un izturību, paldies Andrejam Skābuliņam, Janai Justei, Vitai Vēverei un Aijai Dreimanei par darbu ar gaismām, skaņu un zāles noformējumu, un, protams, liels paldies Vecumnieku novada domei un Vecumnieku tautas namam par viesmīlīgo uzņemšanu un neatsveramo atbalstu koncertuzveduma tapšanā.

Fotogalerija pieejama šeit: https://ej.uz/e9x6

 

Sabiedrisko attiecību nodaļa,

Agrita Laudurga
Koncertuzveduma «Buramvārdi» režisore

Autorizējieties, lai komentētu

Foto un video galerija

VECUMNIEKU NOVADA DOME

Tālrunis: 63976100, e-pasts:
Adrese: Rīgas iela 29, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads, LV-3933