Lapas karte

Youtube

Facebook

Instagram

Vecumnieku vidusskolas 4.b klases skolnieki iepazīstas ar Dainu kārtošanu un iepazīst Rīgu neparastos stāstos

logo skolas soma copy copy copy

4.b klases skolnieki projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Kr.Barona muzeju, lai piedalītos muzejpedagoģiskajā nodarbībā “Dainu kārtošana” un “Rīga neparastos stāstos un leģendās”.

Pirms došanās uz muzeju, mācību stundā veicām sekojošas darbības:

Latviešu valodas un literatūras stundās:

  1. Papildinājām iekārtoto tautasdziesmu kartotēku un katrs savu Dainu burtnīcu ar tautasdziesmām par Rīgu;
  2. Mācījāmies un runājām tautasdziesmas no galvas;
  3. Lasījām teikas par Rīgu un tās baznīcām;
  4. Apskatījām Vecrīgas īpašos namus un vietas sagatavotā prezentācijā.

Vizuālās mākslas stundā:

  1. Zīmējām tautasdziesmu - katrs skolēns izlozēja tautasdziesmu, tad sadalīja A-4 lapu četrās vienādās daļās. Pirmajā lapas daļā zīmēja savas tautasdziesmas pirmo rindu,

otrajā lapas daļā zīmēja tautasdziesmas otro rindu u.t.t. Kad uzdevums bija izpildīts, izlikām zīmētās tautasdziesmas izstādē. Prezentējot  paveikto, skolēns runāja savu tautasdziesmu, pārējie meklējām atbilstošo tautasdziesmas zīmējumu.

   Mūzikas stundā:

  1. Mācījās par instrumentu – ērģelēm (vēsturisko izcelsmi un to uzbūvi);
  2. Klausījās ērģeļu skaņdarbus;
  3. Apmeklēja Vecumnieku ev.lut. baznīcu, izpētīja ērģeles, pamēģināja spēlēt;
  4. Dziedāja tautasdziesmas par Rīgu.

Šā gada 1.novembrī devāmies uz Rīgu. Sākotnēji apmeklējām Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur mūs sagaidīja un bibliotēku izrādīja gide Pārsla. Izrādās, ka bibliotēkas telpās var tikt tikai piesakoties informācijas centrā un saņemot speciālu kodu karti. To noskenējot katrs apmeklētājs var izmantot visas bibliotēkas piedāvātās iespējas. To darījām arī mēs. Visus pārsteidza milzīgais Tautas grāmatu plaukts. Dīvaini likās tas, ka apmeklētāji drīkst lasīt grāmatas uz vietas, bet līdzi tās dod tikai ļoti retos gadījumos. Uzzinājām, ka bibliotēkas grāmatu krātuvē ir ap četri miljoni izdevumu. Braucot ar liftu ievērojām, ka katrs no stāviem noformēts citā krāsā. Izrādās, tas mūsu latiem par godu! Uzzinājām, ka mūsu bibliotēku projektējis Amerikā dzīvojošs arhitekts Gunārs Birkerts.

Brīnījāmies par pašu mazāko un lielāko grāmatu, kā arī  par brolio rakstu vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem. Septītajā stāvā visus ieinteresēja Bērnu literatūras centrs, kurā redzējām ļoti plašu grāmatu klāstu gan maziem, gan lielākiem lasītājiem.

Vislielāko interesi radīja Krišjāņa Barona Dainu skapis. Mūsu gide jautāja, vai kāds no mums zina kādu tautasdziesmu? Viņa bija ļoti patīkami pārsteigta par mūsu tautasdziesmu zināšanām. Gide sacīja, ka mēs esam pirmā skolēnu grupa, kuras dalībnieki zina un prot noskaitīt tik daudz tautasdziesmu. Bijām lepni par šo uzslavu!

Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā 2.stāvā priecājāmies par  Latvijas karogu no brillēm.

Vēl īpašu uzmanību veltījām  ziedotāju sienai bibliotēkas pirmajā stāvā. Šeit arī atvadījāmies no mūsu gides un devāmies uz Vecrīgu.

Vecrīgā Rātslaukumā mēs sagaidījām gidi Māru. Viņa mums pastāstīja par Melngalvju namu, tā rotu - īpašo pulksteni un tā izgudrotāja ļauno likteni. Tagad zinām, ka tieši Latvijā jau 1510.gadā pirmo reizi Melngalvju nama iemītnieki iznesa ārā no koka izgatavotu un ar ēdieniem izrotātu egli. Un tā pirmo reizi tika kopā svinēti svētki ārā.  Šim notikumam par godu Rātslaukumā uzstādīta sudraba egle. Rīga jau sensenos laikos bija tirdzniecības pilsēta. Tās simbols bija Neptūns. Dīvaini, vai ne? Uzzinājām, ka cauri Rīgai tecējusi upe Rīdzene. Tā bijusi 3 metru plata, bet rīdzinieki to aizbēruši ar dažādiem atkritumiem.

Gide mums pastāstīja dažādus nostāstus,  par  raganu, kura  pārvērtās par žagatu, kura taisīja traci, lai ziņotu rīdziniekiem par pretinieku tuvošanos. Arī šodien žagata sēž uz kāda nama jumta malas. Noklausījāmies nostāstus arī par Pēterbaznīcu, Doma baznīcu, Pulvertorni, Melno kaķu namu, Mazo un Lielo ģildi, Trīs brāļiem.  Bijām pārsteigti, kad uz vienas no ieliņām,  ieraudzījām dzīvu peli. Tad arī uzzinājām, ka senajā Rīgā ļaunākais vēlējums bija – lai tev mājās peles, jo peles sagrauza visu, kam tika klāt. Tāpēc arī senajās grāmatās tekstu rakstīja pa lapas vidu, lai peles graužot malas, nesagrauž arī tekstu.

Žēl, ka nevarējām noglaudīt ēzelīša purnu Brēmenes muzikantu skulptūrā, lai katru pavada veiksme, jo  ekskursanti no Japānas bija ieradušies pirms mums.

Iegriezāmies Doma baznīcā. Šeit mūs pārsteidza gan dažāda lieluma lielgabali, lodes, kapu milzīgās plāksnes, dažādi metāla izstrādājumi. To visu mēs ieraudzījām Doma baznīcas krustejā.  Brīnījāmies par to, ka senāk baznīcā bija applūdusi. Ūdens līmenis iemūžināts plāksnē pie baznīcas sienas. Baznīcas logu vitrāžas pārsteidza mūs ar savu košumu, bet vislielāko mūsu uzmanību piesaistīja ērģeles. Tās tiešām ir ļoti skaistas un ļoti varenas. Ne velti Rīgas Doma ērģeles ir pieskaitāmas pie pasaules vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm. Žēl, ka laika trūkuma dēļ nevarējām ilgāk pakavēties šajā skaistajā Dievnamā.

Pēdējais apskates objekts - Krišjāņa Barona memoriālais muzejs. Muzejā mūs sagaidīja gids Andris. Vispirms apskatījām Krišjāņa Barona dēla Kārļa istabu. Uzzinājām, ka Kārlis bija zobārsts. Viņš izgudroja arī savu zobārstniecības  krēslu un apmācīja citus cilvēkus šajā arodā.  Mūsu  Dainu tēvam viņa darbā daudz palīdzējusi Kārļa sieva. Muzejā  redzējām Dainu skapja kopiju, bet bija arī oriģināls - lentītes ar kurām apsietas pa tēmām sakārtotas tautasdziesmas. Uzzinājām,  ka Dainu tēvs tautasdziesmas kārtoja pa šādām tēmām -

  • Dziesmas un dziedāšana.
  • Cilvēka mūža ritums.
  • Cilvēka darbības saimnieciskā ziņā.
  • Plašāks sabiedriskais stāvoklis un ļaužu šķiras.
  • Starptautiskais stāvoklis, Tēvzemes un valsts apsargāšana un aizstāvēšana pret ārējiem ienaidniekiem.
  • Karš un karavīrs, šķiršanās no dzimtenes karā aizejot.
  • Gada svētki un svinamās dienas.
  • Mītiskas dziesmas. Debess draudze. Dabas priekšmeti un dabas parādības. Personifikācija un dievināšana.
  • Ierašas un māņi.
  • Šis, tas.
  • Nerātnās dziesmas.

Arī mums klasē ir tautasdziesmu kartotēka, bet sadaļas esam iekārtojuši citādi. Sapratām, ka tas mums der, jo mūsu sakrāto tautasdziesmu skaits nav pārāk liels, bet tik un tā priecājamies par to. Aplūkojuši muzeja telpas, to iekārtojumu arī praktiski pastrādājām. Lasījām, šķirojām tautasdziesmas. Sadalījāmies grupās un no četrrindēm likām veselu tautasdziesmu. Tikšanos beidzām ar kopēju tautasdziesmas “Es iesēju vienu pupu” dziedāšanu  kokles pavadījumā.

Šajā dienā daudz ko redzējām  un  uzzinājām. Labi, ka bija tāda iespēja.

4.b klases skolēnu pārdomas pierakstīja
klases audzinātāja
 Anita Čerpinska

Foto un video galerija

VECUMNIEKU NOVADA DOME

Tālrunis: 63976100, e-pasts:
Adrese: Rīgas iela 29, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads, LV-3933