Lapas karte

Youtube

Facebook

Instagram

Vecumnieku Tūrisma Informācijas punkts aicina doties dabā un labāk iepazīt Vecumnieku novadu!

Vai esi bijis pastaigā pa teiksmainiem nostāstiem bagāto mežu Skaistkalnes pagastā? Te izvietojies ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Skaistkalnes karsta kritenes (GPS koordinātes 56.3895, 24.6904) - gandrīz 100 ha platībā.

Latvijā varenākās karsta kritenes vērojamas tieši Skaistkalnes pusē. Visa šī teritorija iekļauta Eiropas aizsargājamo teritoriju (Natura 2000) sarakstā. Pastaiga mežā, Skaistkalnes pusē, piedāvā:

  • Karsta ainava,
  • Mēmeles upes palienes ainava ar skatu uz Mēmeles upes kreisā krasta iežu atsegumiem Velnapilis (LT) (orientieris ir Mēmeles upes Latvijas krasta marķējums laivotājiem «Velnala»),
  • mazskartais mežu komplekss, kā arī tajā sastopamie avoksnāji.

Kas tad ir karsts?

Definīcijās teikts, ka karsta process ir - iežu (ģipšakmens, dolomīts, smilšakmens, kaļķakmens, sālsakmens) šķīdināšana ar pazemes ūdens plūsmām, bet karsta kritenes ir dabiskas izcelsmes apakšzemes tukšumi (piltuves, akas, dobumi, vagas, kanāli, alas, plaisas), kas veidojušās, iegrūstot vai lēni nosēžoties zemes velvei virs šī pazemes tukšuma. Dienā, kad zemes virsējie slāņi zaudē pamatu un iebrūk izskalotājā tukšumā, rodas kritene.

Vārds karsts šoreiz nav saistīts ar temperatūru, tas cēlies no kalnainā Karsta plato apvidus Slovēnijā, kur itin bieži novērots šis savdabīgais ģeoloģiskais process.

Kāds sakars šādam procesam ar labi zināmo Latvijas meža ainavu? Pētnieki to skaidro ar kādu unikālu un tikai šai apkārtnei raksturīgu pazemes procesu: šeit zemē atrodas lieli ģipšakmens krājumi, un līdzenumu ieskauj divas upes – Iecava un Mēmele, kuras ar saviem līkumiem satuvojušās pāris kilometru attālumā. Abu upju ietekmē veidojas pazemes ūdens straumes, kas no Iecavas upes, kuras reljefa līmenis ir pāris metru augstāks nekā Mēmelei, pārplūst uz Mēmeli. Neparastā ūdens kustība, iespējams, ir cēlonis tam, kādēļ šajā apvidū veidojas karsta ezeri un dziļākās sausās karsta kritenes Latvijā.

Kaut gan izmēros mazākas, interesantākās karsta kritenes un to rašanās stāsti atrodamas Skaistkalnes ciemata centrā, kuras vislabāk apskatāmas gida pavadībā. Savukārt Karsta kritenes, kuras atrodas braucot virzienā no Skaistkalnes uz Kurmeni, un tad nogriežoties pa labi uz meža ceļu, papildina iespaidu par karsta kriteņu daudzveidību. Te A/S „Latvijas valsts meži” ierīkojuši pastaigu takas, lapenīti un informatīvu stendu. Lielākas un mazākas, kokiem aizaugušas un ar ūdeni pildītas vai pārpurvojušās, piltuvveida, bļodveida, garenas – kriteņu te netrūkst.

 

Skaistkalnieši zina daudz stāstu par to, kā zeme pēkšņi pavērusies, aprijot zirgu vai ābeli, vai arī par to, kā aršanai uzsākts lauks pēkšņi kļuvis par spodru ezeriņu - laimīgā kārtā arājs tanī brīdī bijis aizgājis mājup pēc maizes rieciena! Vērtējot teritoriju kultūrvēsturiskā aspektā, ievērību pelna vietvārdi – karsta kriteņu nosaukumi. Gandrīz visām lielākajām kritenēm, kas šeit jau atradušās senākos laikos, ļaudis devuši kādu īpašu nosaukumu, piemēram, Čurkstu dobe, Audžu dobe, Liepiņdobe, Lielā Baltā un Mazā Baltā dobe, Kazas dobe, Siena dobe, Kopeika, Garozdobe u.c. Vairums no šiem nosaukumiem nes līdzi sev nostāstus gan par vēsturiski sadzīviskiem notikumiem, gan par vietējo iedzīvotāju saskarsmi ar unikālo un dažkārt pat bīstamo karsta procesu. Piemēram, Liepiņdobe ieguvusi nosaukumu pēc tam, kad saimnieki, uzvārdā Liepiņi, kritenes malās gādājuši kokmateriālus. Baltās dobes kritenes tulīt pēc to iebrukšanas, iespējams, bija atsegušas gaišas dolomīta vai ģipšakmens iegulas. Savukārt nosaukumi Kazas dobe un Siena dobe liek domāt par to, kas šīs kritenes veidojušās pēkšņi un strauji, neiztiekot bez «upuriem» – vienā gadījumā neilgi pirms tam šajā vietā atradusies kaza, otrajā – iebrukusi siena kaudze.

Pastaigā pa skaisto mežu var apskatīt visai iespaidīgas, plašas un dziļas „bedres”. Interesanti, ka pārdesmit metrus no 11,5 m dziļās un sausās Liepiņdobes atrodas Mežezers - ļoti dziļš karsta ezeriņš ar gandrīz nemainīgu ūdens līmeni. Kugurdobē novērojams „ūdensrijēja” process. Kritenēs izveidojies veģetatīvais slānis, izauguši lieli koki.

Karsta procesa neredzamo daļu iespējams izzināt speciāli izveidotajā stendā Novadpētniecības centrā „Novadnieki” Skaistkalnes pagasta pārvaldē, - šeit arī iespējams vienoties par gida pakalpojumiem (NB! patreizējā situācijā iepriekš jāsazinās ar Novadpētniecības centru pa tālruni 26346250). Radniecīgs karsta process citviet Latvijā atrodams arī starp Allažiem un Baldoni, Skaistkalni un Pļaviņām. Bet ievērojamākais kriteņu apvidus ir netālu kaimiņos pāri robežai – Biržu apkārtnē, Lietuvā.

Lai izbaudītu ziemas sniegto dabas spirgtumu, ņem līdzi termosu – to līdzņemšanai ar prieku uzpildīs novada ēdinātāji.

Sīkāk par tūrisma piedāvājumu novadā šeit.

Brauc ciemos uz mežu un jūties labi!

 

Teksts:
Aira Odinga (Vecumnieku TIP)
Laima Indriķe (Skaistkalnes novadpētniecības centrs “Novadnieki”)
A/S “Latvijas valsts meži”

Autorizējieties, lai komentētu

Foto un video galerija

VECUMNIEKU NOVADA DOME

Tālrunis: 63976100, e-pasts:
Adrese: Rīgas iela 29, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads, LV-3933