Lapas karte

Youtube

Facebook

Instagram

Vecumnieku Tūrisma Informācijas punkts aicina doties dabā un labāk iepazīt Vecumnieku novadu

Vai esi gatavs izbaudīt kārtīgas neskartas ziemas burvības, iespējams, vienus no pēdējiem mirkļiem pirms pavasara tuvošanās arī šajās brīvdienās? Prognozes liecina par atkušņa drīzu klātbūtni, bet vēl joprojām skaisti piesnigušais mežs aicina doties Valles pagasta Taurkalnes virzienā! Vai, piemēram, esi jau bijis pie mistiskiem nostāstiem apvītā Aklā ezera? Ir īstais laiks doties turp! 

Vecumnieku novada Taurkalne mīt mežu vidū ne tikai fiziski - ap to vijas daudz interesantu, leģendām apvītu nostāstu. Te 20. gadsimta sākumā darbojušās vairākas vējdzirnavas un tvaika dzirnavas, kā arī holandiešu – vācu kokzāģētava, kurai 30-tajos gados likvidējoties, izveidojās vairākas sīkas kokzāģētavas. Darbojās arī linu apstrādes uzņēmums un stērķeles fabrika.

Tur, “Ģirupniekos”, dzimis un uzaudzis publicists un vēsturnieks Kārlis Graudiņš. Par dzīvi Taurkalnē senatnē viņš rakstīja :
“Te ir pāris jau sen izputējušas zāģu sudmalas, kur lielkungu vajadzībām zāģēti koki. Šīs senās sudmalas atgādina tikai vietu nosaukumi: “Sudmalupe”, “Zāģu krogs”, “Zāģerieši” un atliekas no vecajiem sudmalu dambjiem.”

Ejot pa Taurkalnes mežiem, atrodami arī kādi 70 veci “darvas kalniņi”. Tur lielkunga vajadzībām dedzināta darva, kas bija ļoti iecienīta Holandē. Laika gaitā šie kalniņi apauguši ar mežu, kas noder lapsām, āpšiem par mitekli.

Pēc nostāstiem Kurzemes hercogistes laikā Taurkalnes mežkunga muižā bijusi jakts jeb mednieku pils.

Te, mežu un purvu viducī, noslēpies Aklais ezers (GPS: 56.56645, 24.89803) - īpašs ar ūdens tīrību, jo agrākos laikos ezera ūdens ticis izmantots lokomotīvju dzesēšanai pateicoties tam, ka ūdens saturā ir maz dzelzs un kaļķa.

Ezera platība ir 24,6 ha, dziļākajā vietā tas sasniedz gandrīz 4 metrus, un tā ūdeņus uz Daugavu novada Vītkopupīte. Ezers ir sens sprostezers un to no visām pusēm ieskauj kūdrains purvs. Ezers ir apvīts ar daudz teikām, kur viena no tām stāsta, ka senos laikos zvejnieki ezerā izvilkuši zivi, kas teikusi: neņemiet mani, mums aklām jābūt – un ielēkusi atpakaļ ūdenī. Kopš tā laika ezers ieguvis savu vārdu – Aklais ezers. Cita leģenda vēstī, ka pie Aklā ezera dzīvojusi kāda ģimene un nodarbojusies ar ogļu dedzināšanu. Reiz garām braucis Taurkalnes muižas barons ar savu ģimeni. To ieraudzījuši Deģu ģimenes locekļi saķēruši zirgus aiz galvām un iebraukuši ezerā. No tā laika ezeru sauc par Aklo ezeru. Naktīs, kad spīdot gaišs mēness, varot dzirdēt kučiera svilpienu. Tāpat mēļo par jauniem mīlniekiem, kuriem liktens neļāvis būt kopā, kamdēļ abi gājuši un kopā noslīcinājušies Aklajā ezerā.

Tā kā viens no izplatītākajiem augiem ap Aklo ezeru ir indīgais purva vaivariņš, kura daļas, īpaši pirms ziedēšanas, satur ēteriskās eļļas, ir ar reibinošu smaržu un iedarbojas narkotiski – tad šis varētu būt īstais iemesls, kāpēc ap seno sprostezeru apvīts tik daudz mistikas! Citādi ezers ir laba vieta pastaigai un atpūtai meža ielokā, te mājo dažādas zivis un tajā var makšķerēt gada siltajā laikā.

Senatnē ledāja izcelsmes vaļņu josla stiepās no Mēmeles līdz Taurkalnei, veidojot Taurkalnes valni. Šeit blakus Impu kapiem, tagadējam karjeram un šautuvei atrodas Impu kalns (GPS: 56.506185, 24.912036) - izvietojies 30 metru lielākajā relatīvajā augstumā. Tas sastāv no smilts un grants, un dienvidu daļā ir novērojams ledāju deformējums. Impu vārds jau senāk bijis saistīts ar medībām, un par to stāstījis Juris Ulmanis, ka “Impu” saimnieku dēli bijuši hercoga dienestā un lepojušies glītos mednieku uzvalkos ar spožu pogu rindām uz svārkiem un bikšu vīlēm. Šie ģēģeri ( mednieki) pavadījuši hercogu ne tikai medībās, bet piedalījušies arī kara gaitās.

Interesants ir lieguma zonas Vāveres ezers (GPS: 56.55533, 24.80079), kas atrodas apmēram 3 km attālumā no Valles- Jaunjelgavas ceļa. Ezera platība ir 14,3 ha. Krasta līnija 1, 6 km. Ezera dibens līdzens. To klāj līdz 5 metriem biezs dūņu slānis. Ezera forma izstiepta. Krasti zemi, kūdraini, stipri pārpurvoti. Krastus klāj sūnas, grīšļi, meldri, dzērvenāji. Ezers bagāts ar zivīm- ar līdakām, asariem, raudām, līņiem. Ezerā ligzdo mercene, krīklis, mazais platknābis. Pārlidojuma laikā šeit apmetas brūnkakle, zoss, laucis. No Vāveres ezera iztek Svētupīte.

Tad, kad sniegs nav tik dziļš un visu nav paspējis apslēpt, uz ziemeļiem no Reizenu – Taurkalnes ceļa var redzēt eolos (vēja radītos) smiltājus. Iekšzemes kāpas (GPS: 56.552499,24.894214) ieskauj Taurkalnes meži.

Kāpas radušās seno ledāja sprostezeru un seno deltu vietās, kā, piemēram, tas ir Taurkalnes apkārtnē, un te pārsvarā aug priedes. Taurkalnes mežā kādas pļavas malā ir bijušas divas lielas priedes, saaugušas jumī. Šajā vietā vajagot būt apraktai naudas lādei, jo lielie Taurkalnes meži ar iekšzemes kāpām bija laba slēptuve arī pagājušā gadsimta sākuma Latvijas odiozajam laupītājam Ansim Kaupēnam, kurš šinī apkārtnē paspēja pastrādāt vairākus briesmu darbus, līdz tika notverts. 1927. gada pavasarī teju visas Latvijas avīzes vēstīja par sensacionālu tiesas procesu, jo uz apsūdzēto sola beidzot sēdēja ilgi meklētais laupītājs un slepkavnieks. Laika gaitā viņa vārds tika apvīts ar romantiskām leģendām un dziesmām, lai gan nekāds romantiķis viņš nebija. Kaupēns bija brutāls lielceļa laupītājs, spēcīgs augumā un liels mutē, kas ar savu pārdrošību bija iedzinis bailes daudzos Zemgales iedzīvotājos.

Taurkalnes dzelzceļa stacijas apkārtnē atrodamas arī Otrā pasaules kara vācu armijas klātbūtnes liecības: šaursliežu dzelzceļa pēdas, dažādas militārās būves (blindāžas, veci ierakumi).

Lai Taurkalnes noskaņas izbaudītu, staigājot pa piesnigušajiem mežiem, ņem līdzi termosu – to ar prieku uzpildīs novada ēdinātāji.

Sīkāk par tūrisma piedāvājumu novadā lasi šeit.

Brauc ciemos, staigā pa mežu un jūties labi!

Šajā ārkārtējā situācijā aicinām iedzīvotājus būt atbildīgam pret sevi un apkārtējiem, ar sapratni izturēties pret noteiktajiem ierobežojumiem un vienam pret otru! Aicinām ievērot valstī noteiktos ierobežojumus, masku lietošanas un distancēšanās prasības, lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus.

 

Teksts:
Aira Odinga (Vecumnieku TIP)
Rakstniece Gina Viegliņa-Valliete

Informācija un avoti: A/S Latvijas Valsts Meži, www.periodika.lv, Vikipēdija, www.letonika.lv , www.jauns.lv, Dabas takas Reizeni - Taurkalne autoru kolektīvs: Laura Strupa, Silvers Strups, Sintija Kreimane, Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Zemgales reģionā: Aelita Ramane.

komentārs1

  • Kārlis Bergmanis

    23.02.2021

    Labs, paldies! Šādus, kā šis un kā par votiem var vairāk - uzreiz cits skats uz tām pašām vietām.

Autorizējieties, lai komentētu

Foto un video galerija

VECUMNIEKU NOVADA DOME

Tālrunis: 63976100, e-pasts:
Adrese: Rīgas iela 29, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads, LV-3933