Lapas karte

Youtube

Facebook

Instagram

“Lieki gaidīt, ka viss atsāksies vienā skaistā dienā” – par iekšējo tūrismu un uzņēmējdarbību ārkārtējās situācijas laikā stāsta Aira Odinga

Tūrisma nozare ir viena no tām, ko vīrusa ieviestās pārmaiņas skārušas vissmagāk - sākot no lielajiem jomas magnātiem, līdz pat mazajam uzņēmējam lauku pagastā. Kā viss ir? Kas tiek darīts, ko varam gaidīt vai tieši otrādi - tik drīz negaidīt? Stāsta Vecumnieku Tūrisma informācijas punkta vadītāja Aira Odinga.

Pāris dienas pirms karantīnas ieviešanas mani ievēlēja Zemgales Tūrisma Asociācijas (ZTA) valdē. Tagad samērā regulāri tiekamies video sapulcēs un spriežam, kā palīdzēt tūrismam atkopties pēc krīzes – kādas marketinga kampaņas veidot, meklējot labus risinājumus vietējā iekšzemes tūrisma atbalstam. 

Vai cilvēkiem tam būs nauda?

Neviens neko vēl nevar pateikt, ir dažādi drosmīgi viedokļi par to, ka pēc karantīnas atcelšanas uzreiz viss ieies vecajās sliedēs, jo cilvēki būs noilgojušies pēc kustības un socializācijas. Bet... gan valdības teiktais, gan ārvalstu pieredze rāda, ka tik vienkārši diez vai tas viss būs. Izskatās, ka vasarā visi lielākie pasākumi ir un būs atcelti, lielas pārvietošanās diez vai būs atļautas, pulcēšanās būs iespējama mazos «bariņos», un, iespējams, tīri psiholoģiski cilvēki nemaz tik ļoti nerausies būt ciešā saskarsmē, jo nav nekādas skaidrības, kā vīruss līp un kāda (vai ir vispār) imunitāte pēc tā pārslimošanas. Bez tam – tūrisms ir zināma luksusa prece (to pierāda kaut vai šis kritiskais periods, cik jūtīgi tūrisms uz to reaģē) un atklāts ir jautājums, cik cilvēkiem pēc ilgstošās dīkstāves būs līdzekļu kaut vai vietējai ceļošanai, nakšņošanai un ēšanai ārpus mājas. Tā ka – atliek gaidīt, būt pacietīgiem, uzturēt možu garu.

Iekšzemes tūrisms

Ar apkopotu situācijas ainu klajā nākusi asociācija «Lauku Ceļotājs». «Krīzes situācija ietekmē gan sabiedrības, gan tūrisma uzņēmēju reakcijas, kam pamatā nereti ir bailes gan par savu veselību un drošību, gan vienkārši izdzīvošanu, zaudējot ienākumus. Aptaujājot uzņēmējus, redzams, ka kopumā nozares darbība šobrīd ir paralizēta. Daļai saimniecību rezervācijas apstājušās par 80 - 100%. Tiek atceltas jau veiktās rezervācijas, jaunas neienāk. Lai saglabātu uzņēmumu darbību, daudziem uzņēmējiem jādomā, kā risināt kredītsaistību jautājumu, uzņēmējiem nav uzkrājumu, kā arī sarežģīta  ir situācija ar darbaspēku. Situāciju daļēji atvieglo dīkstāves pabalsti, taču ne visi kvalificējas to saņemšanai.Tiek secināts, ka nozares darbspēju saglabāšanai nepieciešams valsts atbalsts».

Tūrisma uzņēmēju aptauja

Šajā visiem tūrisma uzņēmējiem sarežģītājā laikā no svara ir valsts reāls finansiāls atbalsts. Visapkārt redzam, kas notiek lielajos sektoros – avio – un prāmju kompānijās, lielajās viesnīcās. Pēc pirmo nedēļu turēšanās daudzi ir spiesti sākt darbinieku masveida atlaišanu. Mūsu novada uzņēmējiem lielākoties tūrisms ir kā viena no nodarbēm, līdz ar to, par laimi, izdzīvošana nav atkarīga tikai un vienīgi no atbraukušajiem viesiem. Atkal pierādās, ka sadarbībā ir spēks. Kopā ar Bauskas Tūrisma informācijas centru, Zemgales Tūrisma Asociāciju, Zemgales Plānošanas Reģionu, LIAA veicam tūrisma uzņēmēju ikmēneša aptauju un anketēšanu. No marta apkopojuma: «atbalsts jāsniedz pirmām kārtām tiem, kas tiešām cietuši pirmie, jo rezultātā jau cietīs visas nozares, tikai tie, kas cietuši pirmie, cietīs visilgāk, un tūrisms, tajā skaitā. Arī ēdināšanas un izklaides pasākumi cieta pirmie un cietīs arī tad, kad pārējie – ražojošie uzņēmumi atsāks savu darbību pilnā apjomā un eksportēs ražojumus uz ārzemēm». Aira: «aprīļa pēdējā nedēļā izsūtīju anketu aprīļa situācijas apzināšanai. Anketēšanā iegūtie dati arī atspoguļo reālo situāciju, un ir vieglāk meklēt risinājumus valstiskā līmenī. Tāpat cilvēki tiek informēti par valsts un pašvaldību sniegto palīdzību. http://www.liaa.gov.lv/.

Vecumnieku pārtikas grupa Feisbukā

Tā kā esam spiesti sazināties ne-klātienē, lai veicinātu mājražotāju atpazīstamību un produkcijas lielāku noietu, FB vietnē entuziasti izveidoja Vecumnieku pārtikas grupu, kur ražotāji var pievienoties un likt par sevi informāciju par piegādēm, produkciju utt. Un citi to var izlasīt un iegādāties – visiem labi. Bauskas oficiālajā tūrisma portālā tiek regulāri atjaunināta informācija par situācijas attīstību, tāpat ir informācija par aktuālajiem objektiem, kas ir slēgti un kas vaļā, par ēstuvēm, kuras vaļā vai piedāvā ēdienu līdzņemšanai. Arī informācija par vietām, kuras piedāvā pašizolāciju. Kopā ar ZTA portālā Travel Zemgale tiek veidotas virtuālās tūres. Interesanta dabas tūre pa Vecumnieku novadu piedāvāta ziņu portālā «Delfi» (https://www.delfi.lv/turismagids/latvija/netrauceta-atputa-daba-pieci-ieteikumi-baldones-un-vecumnieku-apskatei)

Par tradicionālajiem pasākumiem

Ikgadējais Latvijas un Lietuvas pierobežu pašvaldību organizētais tūrisma maršruts «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē» arī ir liela izaicinājuma viducī. Bija plānots skaists atklāšanas pasākums 9.maijā Ausekļu Dzirnavās Sējas Svētkos. Tagad pēc garām diskusijām esam vienojušies par citādu formātu – atklāsim virtuāli. Vēl nezinām – kā un kad, tas atkarīgs, kad beigsies karantīna, un kad atvērs robežu ar Lietuvu. 24.aprīļa onlaina vebinārā visu dalībpašvaldību vadītāji vienojās, ka akcija tiks pagarināta līdz 2021.gada 30.aprīlim. Pavisam drīz - 8.maijā notiks nākamais onlaina vebinārs - tad būs zināmi tuvākie soļi, kas darāmi tagad. Viss atkarīgs - kāda būs kopējā situācija valstī ar karantīnas noteiktajiem ierobežojumiem. Domāju, ka varētu mainīties apmeklējamie objekti sākotnēji ieplānoto pasākumu vietā. Top paštaisīti klipi mobilajai versijai.  Domājam formātu, kā akcijas ietvaros (kad tūrisms nedaudz sakustēsies) reklamēt dažādās tūrisma nišas. 

Kā atrast priecīgo momentu

Visā neražā var atrast arī priecīgo momentu! Patiesībā mums šeit, novadā, ir ideālas karantīnas pārziemošanas iespējas! Tik daudz brīvas, skaistas dabas! Kopā ar meitu izpētām iespējas, kur braukt ar riteņiem mūsu dzīvesvietas tuvumā. Daudz gan to labo ceļu nav. Smilts un lielie grants oļi ir neiespējami labai braukšanai, bet pāris meža ceļus esam atradušas. Bet pastaigām iespējas ir neierobežotas. Nav jāuztraucas kā lielajās pilsētās vai dabas takās, vai jūras malā par to kā nepārkāpt noteikumus. Līdz ar to gribu teikt, ka šeit mums ir milzīgs resurss, kas daudzviet pasaulē cilvēkiem vienkārši nav pieejams. BET – ir viena briesmīga problēma, un tā ir – ATKRITUMI. Savā dārzā, uzrokot zemi vasaras puķu dobēm, vairs nebrīnos par kārtējām naglām, pazolēm vai stikliem, kas tiek izcelti - tās ir paliekas no senākiem laikiem, kad daudzi iedzīvotāji, acīmredzot, pa logu pagalmā izmeta savus atkritumus. Bet šodien?? Pabraukājot pa pagastu, paveras nepatīkami skati visās grāvmalās, krūmājos, ēnainākos stūrīšos. Pat nevajag attālākus nostūrus – dažas centrālās vietas pārvēršas par atkritumu izgāztuvēm. Un tie ir svaigi papīri, pudeles, iepakojumi – ne jau gadiem stāvējuši. Skumīgākais ir tas, ka ne jau KĀDS CITS piesārņo… No tūrisma viedokļa varētu teikt - vai aicināsim viesoties piedrazotā dabā? Vai ar to gribam lepoties? Kurš pie mums gribēs vispār braukt? Lielās talkas (ierastajā formātā) šogad pavasarī iet secen dēļ aizlieguma pulcēties, bet acīmredzot ir jādomā, jāmeklē risinājumi kopā ar apsaimniekotājiem un jāievieš kādas stingrākas sankcijas, lai cilvēki ar tik vieglu roku nevarētu visu izmest, kur pagadās. 

 turisms 2042 51963153

AIRAS IETEIKUMI PASTAIGAI VAI IZBRAUCIENAM DABĀ

Braucot no Rīgas, pirmā iespēja novadā ir Zvirgzdē - Baltā kāpa. Tur ir skaists mežs, vienkāršām un garām pastaigām pa mežu, var uzkāpt Latvijā augstākajā iekšzemes kāpā, kas sensenos laikos veidojusies pie Baltijas ledus ezera (Baltijas ledus ezers bija auksta saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni 13 000—10 300 gadiem).

No Zvirgzdes Misas virzienā var nokļūt līdz Arves ezeram, tur ir dabas baudīšanas vietas, var staigāt gar to, pa ceļu. Aira Odinga stāsta:«Mēs ar uzņēmējiem organizējām šādu braucienu rudenī. Apmēram stundu garais brauciens veda gar Arves ezeru, agrāk - Lielstaldātu purvu, kur diezgan drīz pēc Otrā Pasaules kara sāka kūdras ieguvi. 80-to gadu sākumā process tika pārtraukts, lai tā vietā uzsāktu kūdras ieguvi Briģu tīrelī, tādējādi pagarinot dzelzceļa līniju līdz Kūdrai Vecsaules pagastā. Patlaban purvainās teritorijas ir ainaviski skaisti dabas apgabali ar plašu floru un faunu, ar interesantu stāstāmmateriālu.»

Vecumniekos: var staigāt gar un ap Jauno ezeru un tad aiziet gar nesen sakopto Taļķes upi vai pa Upes ielu līdz Vecajam ezeram. 

Visi vietējie ļaudis ikdienā staigā pa dažādām meža taciņām, celiņiem, lauku ceļiem.

Stelpē var apstāties pie Ķiru dzirnavām, pēc tam pabraukt tālāk un doties virzienā uz Stelpes karjeriem, cauri mežam.

Bārbelei un Skaistkalnei cauri iet nr. 402 «Bagātā Zemgale» marķētā velotaka – brīnišķīgs ceļš arī pastaigām. 

Šeit var nonākt pie Bārbeles Sēravota un arī pie brīvdabas muzeja Ausekļu Dzirnavām, tur Mārtiņš Mediņš individuāli pieņem apmeklētājus, ievērojot visas disances. Var garām noiet vai nobraukt Evertiem, kas ir Zemgales sensēta, un tālāk ceļš ved uz Skaistkalni.

Tad Skaistkalnes puse ar kritenēm - var skaisti pa mežu izstaigāties. Un arī Ānes Mēmeles parks, pašlaik tur fantastiski – neskaitāmas stārķu ligzdas, viss smaržo pēc pavasara, lejā upe. 

Ikviens solis brīvā dabā tagad smaržo pēc plūmju, ķiršu un kļavu ziediem. Kur paskaties - rosās putni, kas par karantīnu nav dzirdējuši neko... Baudīsim prieku un pavasari, būsim veseli!

 

Airas Odingas viedokli uzklausīja un datus apkopoja Andra Matulenko, «Vecumnieku Novada Ziņu» redaktore

Autorizējieties, lai komentētu

Foto un video galerija

VECUMNIEKU NOVADA DOME

Tālrunis: 63976100, e-pasts:
Adrese: Rīgas iela 29, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads, LV-3933